Dziesmu un deju svētkos nākamgad plānots līdz 40 000 dalībnieku

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas simt piecdesmitgade. Plānots, ka tajos piedalīsies līdz 40 000 dalībnieku, to apmeklētāju skaits pārsniegs pusmiljonu, pēc 8. jūnija Dziesmu un deju svētku padomes sēdes informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.

Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti, t.sk. vismaz viena trešdaļa ar biļetēm. Norises būs skatāmas daudzās vietās Rīgā – Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, Arēnā Rīga, Ķīpsalas hallē, Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātē, Rīgas Domā, Hanzas peronā, Rīgas dievnamos.

"Aktīvais Svētku gatavošanās laiks rit pilnā sparā – jau šovasar ikviens interesents var iepazīties ar trīs lielo nozaru repertuāru visā Latvijā, skanot koru un pūtēju orķestru koncertiem, kā arī norisinoties tautas deju nozares koncertam Alūksnē. Padomes vārdā izsaku lielu pateicību visiem kustības dalībniekiem, kas bijuši uzticīgi tradīcijai gan pandēmijas laikā, gan arī tiem, kas piedalās ieskaņu koncertu ciklā. Savukārt Svētku gatavošanas process ir izaicinājumiem pilns, viens no tiem ir arī nepieciešamā finansējuma palielinājums, ņemot vērā gaidāmo resursu un izmaksu sadārdzinājumu," akcentēja Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs, kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Ņemot vērā 2018. gada pieredzi ar biļešu tirdzniecību, Svētku rīkotāji ir analizējuši divus modeļus – izlozi par tiesībām iegādāties biļetes uz diviem pieprasītākajiem notikumiem Noslēguma koncertu Mežaparkā un deju lielkoncertu Daugavas stadionā un tradicionālo biļešu tirdzniecības veidu. Svētku izpilddirektore Daina Markova padomes sēdē informēja par biļešu pārdošanas modeļa izvēli – tirdzniecībā biļetes uz dažādiem Svētku pasākumiem nonāks pakāpeniski, izmantojot tradicionālo biļešu tirdzniecības veidu. Biļešu tirgotājs tiks izvēlēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem – publiskā iepirkuma procedūrā.

Svētku budžets tiks skatīts nākamajā Dziesmu un deju svētku padomē. Valsts dotācija Svētku rīkošanai ir 6,5 miljoni eiro. "Ņemot vērā nodokļu izmaiņas saistībā ar autordarbu apmaksu, sākot no 2023. gada, kā arī izejvielu, pārtikas cenu, degvielas, elektrības cenu un nakšņošanas izdevumu pieaugumu, prognozējam, ka būs nepieciešams papildu finansējums, lai realizētu iecerēto Svētku programmu," stāstīja Markova. Plānots, ka biļešu cenu pieaugums uz Svētku maksas pasākumiem būs līdz 30%, tāpat rīkotāji plāno par 30% palielināt citus pašu ieņēmumus. "Gaidāmo dziesmu un deju svētku rīkošana notiek, ņemot vērā daudzus neprognozējamus apstākļus – inflāciju, materiālu piegāžu iespējamos kavējumus, epidemioloģisko situāciju, kā arī objektīvos ārējos apstākļus – tādus kā būvniecības un remonta darbus Rīgas satiksmes infrastruktūras objektos."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt