"Emocijas, ko viņi izjūt Dziesmu svētkos, ir tas, kas cilvēkus velk atpakaļ, nevis ekonomika un izglītības jautājumi, bet – es te piederu un citur pasaulē neesmu atradis savu vietu. Tas neattiecas uz visiem," norāda Lilija Zobens Latvijas Radio raidījumā "21. gadsimta latvietis".
Ir zināms procents cilvēku, kurus Dziesmu svētki šādi emocionāli uzrunā.
"Svarīgi, ja dziedam tautasdziesmu, es uzreiz jūtu, ka esmu daļa no milzīgas garas ķēdes, tad nāk manas meitas, kas to turpina.
Tā ir tautasdziesmas maģija, ka tu to dziedi kopā ar saviem senčiem un saviem pēctečiem,” turpina Lilija Zobens.
Viņas meita Andra Zobens-Īsta norāda, ka muzikālos kolektīvus trimdā vada, jo mīl latviešu mūziku, tautu un kultūru.
"Ja mēs varam palīdzēt citiem latviešiem justies daļai no Latvijas Anglijā, tad tas ir to vērts. Ja viņi reemigrē mūsu dēļ, jo mēs esam iedevuši vietu, kur justies kā latvietim, tad esam izdarījuši vismaz mazu daļu un par to nevajag neko,” bilst Andra Zobens-Īsta.
Zobenu ģimene atzīst, ka vecā trimda un jaunā diaspora labi sastrādājas un cits citu uzklausa. Tas arī ir vienīgais, kā var pacelt svētkus, jo vecā trimda to vairs nevar, bet jaunajai diasporai ir vajadzīga vecās trimdas pieredze.
"Tik ilgi, kamēr latvieši būs ārpus Latvijas, viņi savu kultūru uzturēs, gribēs veidot jaunu dzīvi, vienlaikus paturot veco,” bilst Lilijas Zobens dzīvesbiedrs Leslijs Īsts, brits, kas diriģē latviešu kori.
Viņš stāsta par latviešu kora darbību Londonā, kur dzied arī jaunās trimdas pārstāvji. Viņš arī norāda, ka mazās tautas daudz spēcīgāk turas pie savām tradīcijām nekā lielās. Tāpat viņš atzinīgi vērtē, ka tradīcija mainās un attīstās, un to visspilgtāk viņš redz savu meitu darbībā grupā "Austrumkalns”.
Runājot par Dziesmu svētku programmu, Lilija Zobens norāda, ka vajadzētu rīkot vairākus koncertus, viens no tiem varētu būt tāds, kur profesionālie un pusprofesionālie kori atskaņotu akadēmisku augsta līmeņa mūziku. Bet tautai ļaut dziedāt vienkāršākas dziesmas, iepinot arī zelta repertuāru.
"Dziesmu svētkiem ir arī sava audzinošā funkcija; ja latvietis grib dziedāt zaļumballē šlāgerus, tur tiem ir vieta, bet Dziesmu svētku estrādē vajag dziesmas, kurām ir kvalitāte,” analizē Lilija Zobens.
Tāpat viņa vērtē, ka svētku repertuārā vajadzētu iekļaut vairāk trimdas autoru dziesmas, lai var redzēt, kā latviešu kultūra ir attīstījusies ārpus Latvijas. Tikko aizvadītajos svētkos skanēja Volfganga Dārziņa "Birzēm rotāts Gaiziņš” un Tālivalža Ķeniņa "Es meitiņa kā rozīte”.
