LSM sarunājās ar trim pāriem, kas iepazinušies, dejojot tautas dejas, un ir tautas deju ansambļu ilggadēji dalībnieki. Viņi pastāstīja, kā dejošana un dziesmu un deju svētki bagātina viņu dzīvi.

Zane un Valters Skrastiņi 

Zane un Valters Skrastiņi ir tautas deju ansambļa "Vektors" ilggadēji dalībnieki. "Vektors" lepojas, cik daudz pāru radušies tā paspārnē. Kad Zane un Valters 2015. gadā apprecējās, viņi bija jau 42. "Vektora" dejotāju pāris, kas salaulājies, un saņēma no "Vektora" īpašu sertifikātu, kurā tas apliecināts. Arī laulību liecinieki bija "Vektora" dalībnieki.

Abi ar mīlestību runā par dziļo saikni starp ansambļa dalībniekiem un to, kā tas ietekmē viņu dzīvi.

"Makšķerēju ar vektoriešiem, ar viņiem spēlēju hokeju. Daudz ko darām, bet viss ir ar "Vektoru"," stāsta Valters.

Zane uzskata, ka par vidi, kas veicinājusi tik daudzu attiecību izveidošanos, jāpateicas bijušajam "Vektora" mākslinieciskajam vadītājam Uldim Šteinam: "Viņš vienmēr ir mācījis vieglumu, patiesumu, plūšanu pa dzīvi. Tu nonāc tādā atmosfērā – vienalga, kāda ir tava personība, tu to paņem sevī. Tu paliec pilns ar pozitīvismu. Un tajā visā rodas jaunas draudzības, kas jau veidojas tālāk."

Valters to raksturo kā "vietu, kur zini, ka tu dari, kā tu gribi, saki, ko tu gribi, nevienam nekas nav jāpierāda. Izveidojas draugu kompānija. Veidojas attiecības".

"Man kādreiz džeki saka, ka nav foršu meiteņu pasaulē. Es saku – tu nenāc pie manis pēc padoma, jo vienīgais, kur esmu atradis draugus un attiecības, viss ir bijis dejās. Nestādos priekšā, kā citādāk mūsdienās. Nu labi, "Tinderis", to es saprotu, bet kā savādāk?" viņš joko.

Runājot par to, kā atrast laiku līdztekus pienākumiem vienam pret otru, saviem bērniem, tuviniekiem un darbam, Zane teic: "Tu atrodi to laiku, jo tam jau ir cita nozīme – draugu līmenis. Varbūt jau vairs nav tik viegli kā divdesmit gadu vecumā…"

Draudzība, kopīga pieredze un emocijas. Valters atceras, ko viņiem mēdzis sacīt Uldis Šteins: "Uldis teica: "Ja tu ej uz skatuves, tev jābūt, ko teikt." Viņš vienmēr teica "vairāk seksa"."

"Esam paklausīgi – mums daudziem ir bērni," smejas Valters.

Gatavojoties svētkiem un svētku laikā ir vēl vairāk emociju, atklāj Zane. "Tajā brīdī, kad stāvi mēģinājumā trīsdesmit grādos, tu domā par to, cik tev ir karsti un grūti izturēt, bet pēc tam, kad svētki pagājuši, pa vidu bijuši koncerti, ballītes, kopīga iešana mājās, no rīta agrā celšanās un tērpu gludināšana, kad kāds kaut ko ir aizmirsis un cits pasmējies, – tas ir tas, ko atceras. Par to vēl pusgadu runāju," viņa saka. "Pa vidu visam nogurumam tā pēcgarša ir riktīgi forša un laba. Tu nemaz nedomā, ka tev trešo dienu sāp kāja. Tas ir tas pozitīvisms, kas, manuprāt, jebkuram cilvēkam ir vajadzīgs. Uztur to dzīvi foršā tonusā. Pretējā gadījumā viss melns un pelēks – ejam uz darbu, nākam mājās."

"Man bija uznācis prāta aptumsums, aizgāju no "Vektora" uz gadu, diviem. Tieši svētki nāca virsū. Bija briesmīga sajūta, domājot, ka varētu skatīties no tribīnēm," piebilst Valters.

"Man liekas, ka cilvēki, kas ar kaut ko nodarbojas no sirds, ir citādāki. Tu neesi tik robotizēts – eju uz darbu, nāku mājās, kaut ko padaru. Tev ir sava kopiena," uzskata Zane.

Lauma un Pēteris Studeni

Arī Lauma ir "Vektora" dalībniece. Viņa tur ne tikai iepazinās ar savu vīru Pēteri, bet vairāk nekā divdesmit gadus pirms tam ansamblī viens otru atrada arī viņas vecāki.

"Pāri ir viens no ansambļa stūrakmeņiem. Kur ir ģimenes, tur ir vērtības, tu vari uz tām paļauties. Manuprāt, tas nodrošina, ka deju tradīcija tiek nodota tālāk. Tas ir "Vektora" kods," viņa saka.

Lauma atzīst, ka dejošana lieliski palīdz iepazīt cilvēkus: "Dejošana ļoti labi atklāj, kāds ir cilvēks un viņa vērtības, cik motivēts viņš ir. Skatoties uz to, kā cilvēks dejo, tu vari pateikt, kāds viņš ir raksturā."

"Dejošana kopā ir tāds laiks, ko pāris var pavadīt kopā. Hobijs. Mājas lietas un darbs aizņem daudz laika, un straujajā ikdienā nesanāk pabūt kopā, bet mēģinājumi, koncerti, pārbraucieni, ballītes – tas ir ilgs laiks, ko vari pavadīt kopā ar šo cilvēku. Laiks ir ļoti kvalitatīvs. Ir, par ko parunāt, jo ir viens hobijs, vieni un tie paši prieki un bēdas. Aizmirstas citas ikdienas rūpes," ilgus gadus krātajā pieredzē dalās Lauma. "Līdzko tu ieej mēģinājumu zālē, pārējās rūpes paliek ārpusē. Tad ir tikai tas viens – dejošana."

Pievēršoties tam, kā apvienot dejošanu ar vecāku pienākumiem, Lauma saka: "Ir daudz bērnu, kas ir uzauguši mēģinājumu zālē. Viņi savā nodabā izklaidējas, kamēr vecāki dejo, ar laiku pierod un saprot, ka vecākiem tas ir viņu laiks. Vienā brīdī bērni to sāk respektēt."

Viņa secinājusi, ka tas, vai var atrast laiku dejošanai, ir atkarīgs no personīgās motivācijas.

Tomēr reizēm nākas arī kaut ko upurēt: "Ja gribas, atliek laiks arī citiem hobijiem un draugiem. Ticu, ka jebkuram vektorietim ir draugi, kas viņu sen nav redzējuši. Tāpēc arī visstiprākās draudzības atrod "Vektorā", jo tas laiks, ko tu tajā pavadi, un tā pieredze ir tik cieša. Cilvēkus iepazīst līdz kaulam visās tajās situācijās, pārdzīvojumos un priekos."

Vienotības un piederības izjūta saklausāma arī, kad Lauma runā par Dziesmu un deju svētkiem. Viņa teic, ka, pateicoties šai pieredzei, "līdz kaulam sajūties latvietis vārda vistiešākajā nozīmē. Skaidri apzinies tautas spēku, sīkstumu, varēšanu par spīti ārējiem faktoriem, čaklumu, darbīgumu". 

Astra un Reinis Pudāni

Astra un Reinis Pudāni ir tautas deju ansambļa "Rotaļa" dalībnieki, kā arī divu pirmsskolas vecuma bērnu vecāki. Dejošana viņiem ir kopīgs vaļasprieks un ieņem lielu vietu viņu dzīvē, jo īpaši tāpēc, ka tā saveda viņus kopā.

Viņi atklāti runā par praktiskajām problēmām, kas rodas, apvienojot bērnu audzināšanu, savas attiecības un aizraušanos ar tautas dejām. "Bez atbalsta nekādi. Nav vairs kā jaunietim, kam laika daudz," saka Astra, piebilstot, ka ir pateicīga tuviniekiem par atbalstu.

Viņa teic, ka dejojošajiem pāriem "jautājums, par ko visi diskutē, vai labāk, ka dejo viens vai abi? Ja viens, tad kāds vienmēr ir mājās, un tu vari mierīgi iet un darīt. No otras puses, kad esam divi, tad ir bērni visu laiku jāmenedžē, bet tu esi kopā tādā pasākumā".

Astra un Reinis atzīst, ka ieguvumi ar uzviju atsver problēmas, jo dejošana palīdz viņiem saglabāt dzīvesprieku un sparu. "Pēc darba tu aizej uz mēģinājumu, satiec draugus, izvēdini galvu," saka Reinis.

Atšķirībā no citām nodarbēm tautas dejas ļauj pilnībā atslēgties no visām citām lietām dzīvē, piebilst Astra. "Ja tu aizej uz sporta klubu, tu skrien vai peldi, tev tomēr ir iespēja domāt. Tu nedomā par baseinu, bet par to, kas vēl šodien bija. Dejošanā tu īsti tā nevari, jo tev jāsaprot, kur tu ej, kas tev jālec, kur tu grozies. Tas iedod baigo restartu," viņa saka.

Astra arī teic, ka uzstāšanās palīdz viņai saglabāt dzīvesprieku, jo to laikā viņa ļoti daudz gūst no skatītājiem: "Koncertos vēl dabū atdevi no skatītājiem – tā ir tā emocija, tā enerģijas apmaiņa, kas dzen."

Dziesmu un deju svētkos šī apmaiņa sasniedz pilnīgi jaunu līmeni: "Neatceros, kurš to teica par tautu, ka mēs jau tādi introverti, vēsi un tamlīdzīgi. Paskatieties uz dziesmu svētkiem! Kādi vispār introverti, ja puse tautas dzied, dejo, raud. Tas ir tas brīdis, tā atdeve tam visam, ka tu vari tās emocijas, visu, kas ir sakrājies, palaist ārā, vai kaut vai par to nedomāt," saka Astra.

"Dabū vienotības sajūtu, tā kā hokeja gadījumā. Tur ir visādi cilvēki, kas visu kaut ko dara – no ārstiem līdz mājsaimniecēm. Tajā brīdī visi ir vienā kontekstā. Man liekas, ka dejotājiem vēl lielāks gandarījums nekā skatītājiem, jo zini, cik daudz darba ieguldīts," viņa piebilst.

Abi priecājas, ka arī viņu dēls nesen sācis dejot. "Nebija nekādas uzspiešanas. Viņš redzēja, ka draugu bērni dejo," saka Reinis.

Dziesmas spēks, mīlestības spēks

LSM arī uzzināja par vairākiem pāriem, kas iepazinušies Dziesmu un deju svētkos. Šādi brīži ir dziļi personiski, taču viens pāris piekrita anonīmi par sevi pastāstīt:

"Kad mēs klausījāmies "Saule, Pērkons, Daugava", asarām acīs, pateicoties Dievam par vienotību un mūsu tautas spēku, kāds satvēra manu roku. Mēs tur vienkārši klusi stāvējām, kopā šajā brīdī. Viņš uz mani pat neskatījās, viņa acis bija aizvērtas. Tas nelikās samāksloti. Tas bija brīdis, kad satiekas divas dvēseles un prāts pierimst. Tas bija īpaši.

Mēs tā nostāvējām visu dziesmas laiku un arī tad, kad tā pēc skatītāju vēlēšanās tika dziedāta vēlreiz. Tiklīdz tā beidzās, mēs sākām sarunāties. Šie Dziesmu un deju svētki mums būs pirmie kā vīram un sievai, mēs atkal dejosim uz Mežaparka skatuves, kur mēs iepazināmies, neapzinoties šī brīža nozīmīgumu un to, kā tas ietekmēs mūsu turpmāko dzīvi.

Mēs nezinājām, kas tālāk būs. Likās tik dabiski tur stāvēt kopā. Mēs esam domājuši par to, kas notika, un abi esam vienisprātis, ka tas nav izsakāms vārdos. Brīnumi notiek, kad satiec savu īsto otro pusīti un izvēli izdara tava dvēsele. Mēs paši nespējam noticēt, kā mēs pūlī tik dabiski atradām viens otru."

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.