"Nekur mēs neesam aizgājuši no klimata un dzīvās dabas krīzes, Latvijā mēs mazāk runājam par šiem jautājumiem kontekstā ar kultūru.

Mēs itin bieži runājam par ekonomiskajiem procesiem, par to, kāda būs cilvēka labklājība, drošība un veselība nākotnē, bet mazāk runājam par to, kā tas ietekmēs citas dažnedažādas mūsu vērtības. Tikmēr pasaulē kultūra un klimata, dabas jautājumi ir ļoti cieši savijušies," vērtēja Rozītis.

Arvien vairāk mūziķu, koncertu rīkotāju un festivālu organizatoru ļoti stingri nosaka kritērijus, kā norisināsies dažādi pasākumi, izvērtējot to atstāto ietekmi uz vidi. 

"Pavisam noteikti par to jārunā arī mums Latvijā tādā notikumā kā Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki," Rozītis uzsvēra. 

Līdz ar to šogad svētkos tiks ieviesti vairāki jaunumi vides uzlabošanai, norādīja Blaua. Tas gan nemaz nav vienkārši, jo kopējais dalībnieku, tehnisko darbinieku un pasākumu apmeklētāju skaits mērāms vairākos simtos tūkstošos. 

"Bija vēlamais vēlmju saraksts, kurā mēs likām tādu saprotamu realitāti, ko mēs vispār varam izdarīt, ko mēs nevaram. Bija lietas, kuras gribējās, bet sapratām, ka gada laikā tas nav iespējams, un ar grūtu sirdi nācās atteikties," atzina Blaua. 

Piemēram, Daugavas stadionā būs pieejama depozīta sistēma plastmasas glāzēm, taču Mežaparkā no tās vēl nācās atteikties.

Diemžēl depozīta sistēmu ir grūti īstenot pasākumā, kurā piedalās tik daudz cilvēku, un tas ir izaicinājums, skaidroja svētku rīkotāju pārstāve. Depozīta konteineri tukšajām ūdens pudelēm gan būs pieejami visās svētku norises vietās. 

Turklāt

pirmo reizi svētku norišu zonā varēs ieiet ar savām daudzreiz lietojamajām, tukšajām ūdens pudelēm no metāla vai plastmasas, bet ne stikla.

Svētku teritorijā būs uzstādītas ūdens uzpildes vietas.

Arī svētku dalībnieku maltītes tiks pasniegtas uz otrreiz pārstrādājamiem traukiem, un svētku dalībniekiem tiek piedāvāta izvēle visu nedēļu ēst veģetāri. Tāpat drukāto programmas bukletu vietā dalībnieki un apmeklētāji ir aicināti informāciju iegūt digitālā veidā. 

Ikviens svētku dalībnieks un apmeklētājs tiek aicināts ievērot mobilitāti – izmantot sabiedrisko transportu vai doties uz pasākumiem ar kājām vai velosipēdu. Svētku norises vietās būs uzstādītas drošas bezmaksas novietnes gan skrejriteņiem, gan velosipēdiem, sabiedriskais transports kursēs papildu laikos. 

Rozītis atzina, ka, par spīti organizatoru centieniem un papildu reisiem, iespējams, burzma sabiedriskā transporta pieturās un transporta līdzekļos tāpat var gadīties, tāpat kāds autobuss, tramvajs vai trolejbuss var kavēt, taču jāsaprot, ka ar nelielām neērtībām jāsadzīvo, ja vēlamies saglabāt vidi sev apkārt. 

"Kā jau es teicu, it kā mēs runājam par tām pašām ikdienas lietām, par kurām jau daudz runājam, bet tagad esam salikuši tās visas vienkopus. Vēl šoreiz mēs nevarēsim teikt, ka tas būs kaut kas ļoti revolucionārs, jo var vēl iet uz priekšu ietekmes uz vidi mazināšanā, bet šīs ir tās ikdienas lietas, ko mēs tā stipri esam apdomājuši, savstarpēji pārrunājuši un ieviesuši. Es ceru un domāju, ka šis būs tāds jauks ģenerālmēģinājums tādiem tiešām klimatam gandrīz vai neitrāliem svētkiem nākotnē," pauda Rozītis. 

Dabas fonda direktors solīja, ka ieviestās izmaiņas un pasākumi, kas vērsti svētku ietekmes uz vidi mazināšanai, pēc tam tiks izvērtēti, radot jaunas rekomendācijas un risinājumus, kā arī uzlabojot esošos. 

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.