Lielo balvu pasniedza kultūras ministrs, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Savukārt 1. vietas ieguvēji saņēma balvu, karoga naglu un "Rimi" labumu kasti. 2. un 3. vietas ieguvēji saņēma Spilvas un Laimas gardumu grozus.
D grupa
- 1. vieta – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" deju ansambļa "Daiļrade" vidējā paaudze (vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne)
- 1. vieta – Rīgas Tehniskās universitātes vidējās paaudzes deju kolektīvs "Vektors" (vadītāja Dagmāra Bārbale)
- 2. vieta – koncertorganizācijas "Ave Sol" vidējās paaudzes deju kolektīvs "DeTeiksma" (vadītājs Jānis Ērglis)
- 2. vieta – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" vidējās paaudzes deju kolektīvs "Līgo" (vadītājs Jānis Purviņš)
A grupa
- 1. vieta – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" deju ansamblis "Daiļrade" (vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne)
- 1. vieta – Latvijas Universitātes tautas deju ansamblis "Dancis" (vadītājs Rolands Juraševskis)
- 1. vieta – koncertorganizācijas "Ave Sol" tautas deju ansamblis "Teiksma" (vadītājs Jānis Ērglis)
- 2. vieta – Rīgas Stradiņa universitātes tautas deju ansamblis "Ačkups" (vadītāja Elita Treilone)
- 2. vieta – Ziemeļrīgas Kultūras apvienības VEF Kultūras pils tautas deju ansamblis "Gatve" (vadītāja Gunta Raipala)
- 2. vieta – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" tautas deju ansamblis "Līgo" (vadītājs Jānis Purviņš)
- 3. vieta – Ziemeļrīgas Kultūras apvienības VEF Kultūras pils tautas deju ansamblis "Rotaļa" (vadītāja Diāna Gavare)
- 3. vieta – Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Kultūra" tautas deju ansamblis "Lielupe" (vadītāja Elita Simsone)
- 3. vieta – Rīgas Celtniecības koledžas deju ansamblis "Austris" (vadītāja Elita Treilone)
Konkursu vērtēja starptautiska žūrija – Rita Spalva, Pauls Bobkovs/Paul Bobkov (Igaunija), Marzenna Biegala Hovorska/Marzenna Biegała-Howorska (Polija), Zita Errsa, Alberts Kivlenieks, Vidmants Mačulskis/Vidmantas Mačiulskis (Lietuva), Iļja Vlasenko.
Žūrijas pārstāvis Iļja Vlasenko sacīja: "Es apbrīnoju kolektīvu līmeni. Varēja redzēt, ka gan vadītāji, gan dejotāji, gan repertitori ir ieguldījuši milzīgu darbu. Domāju, ka par to, ko redzējām šodien, mēs varam lepoties. Jāņem vērā, ka dejotāji nav profesionāļi, bet izpildīja ārkārtīgi sarežģītas un tehniskas lietas. Cepuri nost! Novēlu tā tikai turpināt!"
Par Lielo balvu
Šajos svētkos Lielās balvas un karoga naglas dizainu radīja svētku identitātes autori Maija Rozenfelde un Nauris Jostsons, savukārt to realizēja metālmākslinieks Modris Svilāns. "Mēģinājumu process nezinātājam no malas var šķist juceklīgs un smags, tomēr svētku dalībniekus vieno kopējs mērķis – brīdī, kad viss sastājas savās vietās, tiek sasniegta pilnības sajūta. Balva veido divas perspektīvas: viena kā mūžīgā kustība, bet otra kā atskaites punkts – svētku 150.gadskārta," par balvas dizainu stāsta Maija Rozenfelde. Balva darināta, izmantojot metālu un cēlkoku.
Latviešu skatuviskā deja XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos
2023. gada 7. un 8. jūlijā Daugavas stadionā gaidāms deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs".
"XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzvedumā "Mūžīgais dzinējs" koši iemirdzēsies Latvijas novadu krāsas. Lieluzvedums iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto," teikts pasākuma aprakstā.
Deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" repertuārā iekļautas 32 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda.
2023. gada 3. jūlijā "Arēnā Rīga" notiks latviešu skatuviskās dejas lielkoncerts "Balts".
"Deju jaunrades koncertuzvedums "Balts" veidots ar jaunu mūziku, jaunām horeogrāfijām un jaunu māksliniecisko risinājumu, kurā saplūst skatuviskā deja un latviešu tēlotāja māksla. Cauri vijas balts pavediens, kā ceļš no kura sākt, veidoties un nenomaldīties, kuru ņemt par pamatu un, kurā būt nemitīgā attīstībā," teikts notikuma aprakstā. "Balts audekls, uz kura zīmēt, un balts pavediens, no kura aust krāsainus rakstus. Dažādības pilns 18 horeogrāfu kopdarbs ar 18 jaunām dejām, kas atklāj septiņas latvietim svarīgas būtības – bērnība, daba, darbs, zeme, dzīvošana, tīrradnība un esība. Latvieša daudzšķautņainība un tīrība reizē."
Deju nozare būs plaši pārstāvēta arī svētku noslēguma koncertā "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē 2023. gada 9. jūlijā.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.
