Tautas deju ansamblis "Vektors" ir A grupas kolektīvs. Divas reizes nedēļā jaunieši trenējas Ķīpsalā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) deju zālē, stingrā Dagmāras Bārbales uzraudzībā. Bārbale ir kolektīva mākslinieciskā vadītāja un viena no Deju svētku virsvadītājiem. Lieluzvedumam "Mūžīgais dzinējs" A grupai ir jāsagatavo astoņas dejas.
"Mēs esam dejas iestudējuši, mēs tās pieslīpējam un cenšamies atrast katrai dejai piemērotu tēlu un raksturu. Programma ir ļoti krāsaina, dažāda un interesanta. "Mūžīgajā dzinējā" tās dejas ir iekļautas ļoti dažādos raksturos. Sākot no "Meitu mātes", kas ir tāds riktīgs latgaliešu raksturs ar tādu riktīgu Latgales garšu. Un beidzot ar patriotiski liriski skaisto deju "Skaista mana tēvu zeme", kas man ir īpaši patīkams notikums, jo tā ir manis radīta horeogrāfija, un tie būs pirmie svētki, kad laukumā tiek izpildīta tieši mana horeogrāfija," gandarījumu pauž Bārbale.
Kopumā lieluzvedumā "Mūžīgais dzinējs" būs 32 dejas, ko radījuši 16 horeogrāfi dažādos laikos. Un katrā novadā vismaz vienu deju izvēlējās paši deju kolektīvi.
Novadu virsvadītāji jau sākuši skicēt laukuma zīmējumus. Sekojot tradīcijai, Daugavas stadionā iemirdzēsies krāšņas zīmes, kas stāstīs par katra novada dzīvi un vērtībām. Šogad programmā būs Rīga un vēl pieci novadu bloki, kuros pirmo reizi atsevišķi tiks parādīts Sēlijas novads. Līdz šim visa Augšzeme un Sēlija dejoja vai nu pie Latgales, vai pie Zemgales. Pēc pandēmijas tika veikta dejošanas nozares izvērtēšana, stāsta "Mūžīgā dzinēja" mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš: "Cik daudz ir dejotāju, kāda ir tā vēlme atgriezties dejošanā, jo divu gadu laikā jau var ātri pierast, palikt, sēžot mājās, un neko nedarīt, un dejošanas vietā atrast citu sev nodarbi. Un jāsaka, ka mūs ieraudzītais ļoti iepriecināja, jo mēs kopā noskatījāmies 666 deju kolektīvus, un, ja mēs salīdzinām ar 2018. gadu, tad tas skaits, kas bija "Māras zemes" lieluzvedumā, bija nedaudz virs 700. Tas nozīmē, ka par apmēram 40 kolektīviem mazāk, kas, mūsuprāt, nav liels kritums."
Pieteikšanās dalībai Dziesmu un deju svētkos vēl turpinās. Tiek prognozēts, ka dejotāju skaits varētu būt 15–16 tūkstoši. Vienas dejas laikā uz laukuma atradīsies vairāki desmiti un pat pāri simtam kolektīvu, kuriem būs jāsadejojas dažu stundu laikā. Kā tas ir iespējams, brīnās pat ilggadējais Deju svētku virsvadītājs Jānis Ērglis: "Ja mēs lielajos svētkos, kur satiekas no malu malām sabraukuši un vienā laukumā dejo 100–120 [kolektīvi] … Mēs atvēlam [mēģinājumā] uz deju pusotru stundu, un tad noslīpēšanai vēl kādu pusstundiņu. Tad ikdienā, kad mēs izveidojam kādu lielāku novada koncertu, kur sanāk kopā 60 kolektīvi vienā dejā, tur mums vispār 15 minūtes. Un tad gan mums ir brīnums, kā viņi to izdara un kā viņi ar to visu tiek galā. Atbildes nav. Tas ir kaut kāds latviskais fenomens."
