Dziesmu un deju svētku dalībnieki priecājas par brīvdienu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Kaut gan ne visos kalendāros šī diena atzīmēta ar sarkanu, pirmdiena pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma ir oficiāla brīvdiena. To ļoti novērtē gan svētku dalībnieki, gan apmeklētāji, jo sadziedāšanās un balle turpinājās līdz pat rīta gaismai. Latvijas Radio rīta agrumā aprunājās ar Rīgas ielās satiktajiem dziedātājiem un dejotājiem.

Dziesmu un deju svētku dalībnieki priecājas par brīvdienu
00:00 / 03:28
Lejuplādēt

Pirmdienas rīts Rīgas centrā ir neparasti tukšs un kluss, nav parastās darbdienu steigas. Sētnieki uzkopj ielas, šur tur mana arī pa kādam svētku dalībniekam tautastērpā. Daži sastaptie ir tik piekusuši, ka nevēlas sarunāties, bet jaunieši, kuri iestiprinās netālu no Brīvības pieminekļa, labprāt atklāj savas izjūtas.

Latvijas Radio: Kā gāja?

Svētku dalībnieki: Superīgi. Emociju virpulis ir sasniedzis katarsi.

Latvijas Radio: Cik ir gulēts?

Svētku dalībnieki: Nav. Šodien necik.

Latvijas Radio: Jūs dziedājāt vai dejojāt?

Svētku dalībnieki: Dziedājām un pēc tam arī dejojām. Bet vairāk dziedājām.

Latvijas Radio: Kā ar balsi šodien?

Svētku dalībnieki: Izgulēsies un pēc tam skatīsies no rīta, kā būs. 

Latvijas Radio: Nākamie svētki pēc pieciem gadiem?

Svētku dalībnieki: Tā gan, jā. Jau nevaram sagaidīt. 

Gan šie, gan citi uzrunātie priecājas, ka pēc negulētās nakts seko brīvdiena, kurā varēs atgūt spēkus un arī balsi pirms jauna darba cēliena.

Latvijas Radio: Kā izmantosiet šo brīvdienu?

Svētku dalībniece: Noteikti, lai izgulētos, atpūstos, sagatavotos nākamajai nedēļai. Bet arī, lai atcerētos tās sajūtas, ko mēs izjutām noslēguma koncertā.  

Latvijas Radio: Kādas tās ir?

Svētku dalībniece: Noteikti kopā būšana ar visu Latviju, latviešiem. Tas sirsnīgums, mīlestība, prieks, ko izjutām uz skatuves. 

Latvijas Radio: Pietiks pieciem gadiem?

Svētku dalībniece: Noteikti nepietiks, bet tāpat atmiņās jau vienmēr var gremdēties un atcerēties to.

Latvijas Radio: Un ko jūs šodien darīsiet?

Svētku dalībnieks: Gulēšu.

Latvijas Radio: Kā izmantosiet šo dienu?

Svētku dalībniece: Lai gulētu un atkoptu savu balsi.

Latvijas Radio: Kas tai noticis?

Svētku dalībniece: Dziedāju korī pirmajos soprānos un tagad vairs neizklausos pēc pirmā soprāna.

Latvijas Radio: Un kādas ir emocijas?

Svētku dalībniece: Manuprāt, tās emocijas nāks vēlāk. Tikko, jau pirms divām stundām, virsdiriģents Māris Sirmais iznāca vēlreiz estrādē un mēs nodziedājām "Gaismas pili", "Lauztās priedes", "Lec, saulīte" un bija ļoti skaisti. Tā kā, tas sakāpinājums vēl nāk līdzi.

Latvijas Radio: Vai pietiks uz pieciem gadiem?

Svētku dalībniece:  Nekad jau nepietiek. Man liekas mēs aizmirstam pa tiem pieciem gadiem, cik īpaši tas ir. Mēs gaidām, bet tās sajūtas atdarināt ir diezgan neiespējami to piecu gadu laikā. Tā ka centīsimies tās nest tālāk, bet nekas to nespēj imitēt.

Citi turpretī atzīst, ka svētkos gūtās emocijas un enerģija ir tik spēcīga, ka nogurums nemaz nav jūtams.

Latvijas Radio: Dziedājāt vai dejojāt?

Svētku dalībniece: Dziedājām.

Latvijas Radio: Kādas emocijas?

Svētku dalībniece: Prieks, bet arī nedaudz skumjas, jo jāgaida tagad pieci gadi. Bet bija ļoti sirdi sildoši.

Latvijas Radio: Kā izmantosiet brīvdienu?

Svētku dalībniece: Pagulēšu. Pēc daudzām stundām deju un dziedāšanas.

Latvijas Radio: Vai jūs esat gulējusi, ir sanācis?

Svētku dalībniece: Nē, biju augšā visu nakti. Tur nenāk pat miegs, jo, dejojot pie mūzikas, jau sanāk tāda enerģijas uzlāde.

Brīva diena pēc Dziesmu un deju svētkiem ir otro reizi. To, ka šāda atpūtas diena nepieciešama, Dziesmu svētku padome ierosināja pirms 10 gadiem, 2013. gadā. Par spīti darba devēju iebildumiem, attiecīgus grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" Saeima pieņēma 2014. gadā, līdz ar to pirmo reizi šāda brīvdiena bija pēc Dziesmu un deju svētkiem 2018. gadā.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandināja no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētkus organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti