Brigita Ozoliņš, iespējams, mērojusi vistālāko ceļu uz šiem Dziesmu un deju svētkiem – viņa dzīvo Hobārtas pilsētā Austrālijai piederošajā Tasmānijas salā. Austrālijas latviete jau vairāk nekā 20 gadus māca studentus Tasmānijas Universitātes Mākslas skolā un jau iepriekš ir rakstījusi akadēmiskajam žurnālam "The Conversation", tomēr tā redkolēģijai vajadzējis sniegt argumentus, kāpēc auditorijai būtu vērtīgi lasīt par Latvijas Dziesmu un deju svētkiem. 

Ozoliņš stāstīja: "Dziesmusvētki ir UNESCO Kultūras mantojuma sarakstā – tā ir vērtība visai pasaulei. Visi tagad domā par Ukrainā notiekošo, tāpēc rakstīšu arī par vērtīgo fenomenu. Es rakstīšu arī par "Baltijas ceļu", kā cilvēki tur dziedāja. Rakstīšu par Dziesmusvētku vēsturi – kā mainījās padomju laikā un kā tagad notiek lietas."

Austrālijas mākslas aprindās Ozoliņš vārds komentārus neprasa – viņai notikušas 20 solo izstādes, ņēmusi dalību arī 40 mākslinieku grupu izstādēs ne tikai Austrālijā, bet arī aiz robežām. Mākslinieci īpaši interesē valoda, literatūra, rakstniecība, maz zināmi vēstures aspekti. Arī Latvijā viņas darbi izstādīti jau 2008. un 2010. gadā – abas reizes Latvijas Nacionālās bibliotēkas skatlogos, toreiz vēl ēkās Krišjāņa Barona un Jēkaba ielā.

"Lielajos logos biju izrakstījusi vārdu "Spogulis" – kā bibliotēka atspoguļo Latvijas vēsturi, kultūru un zināšanas. Spogulī iekšā rakstīti grāmatu, vēstures, piedzīvojumu vārdi – es teikšu varbūt angliski par to," atvainodamās, ka ikdienā nesanāk daudz runāt latviski, Ozoliņš precizēja – izstādē "spoguļojusi" vērtīgākos iespieddarbus un vēsturiskos tekstus, kas glabājas mūsu bibliotēkā, veidojot spoguļa atspīdumu kā Latvijas kultūras kodu. 

Otrā Latvijas izstādē māksliniece stāstījusi par savas mammas Otrā pasaules kara bēgļu gaitām, kas sākās 1944. gadā Latvijā, bet noslēdzās 1949. gadā Austrālijā. Šogad 14. jūnijā Brigita Ozoliņš Latvijā veidoja instalāciju no lapiņām ar izsūtīto vārdiem, veltot to mammas draudzenes Aldonas Ikmanes ģimenei, ko izsūtīja uz Sibīriju.

"Ventspils tirgus laukumā es pienagloju lapas skatuves sienai. Biju tur visu dienu, no 9.00 uz 18.00, pēc tam rakstīju ar roku vārdus visiem tiem, kas bija no Ventspils aizvesti," stāstīja Briigita Ozoliņš.

Bet arī pārtikušajā Austrālijā dzimušās Brigitas Ozoliņš mūžā ir traģisks pagrieziens – 1994. gadā 39 gadu vecumā viņa, karot veļu uz mājas balkona, neveiksmīgi krita no liela augstuma, pēc nopietnām operācijām nolēma radikāli mainīt dzīvi – darīt tikai to, kas sagādā prieku. Viņa ieguva doktores grādu mākslā, un no administratīvas darbinieces mākslas centrā kļuva par atzītu, profesionālu mākslinieci.

Brigita Ozoliņš sacīja: "Austrālijas mākslā latvieši ir labi zināmi. Imants Tillers, Jānis Zembergs, un Tasmānijā slavenākais fotogrāfs ir Pēteris Dombrovskis – tik ļoti skaistas dabas fotogrāfijas!"

Mākslinieces Ozoliņš laikmetīgos mākslas objektus bieži palīdz konstruēt viņas austrāļu dzīvesbiedrs Džerārds Vilemss, viņas dēls ir Austrālijā godalgots kinooperators Saimons Ozoliņš. Latvietes dzīve Austrālijā ir piepildīta, taču viņas sirds pieder Latvijai.

"Esmu ļoti aizkustināta, ka varēšu pirmoreiz dzīvē pieredzēt Dziesmusvētkus. Domāju, es raudāšu ļoti daudz," pauda Austrālijas latviete.

Iespējams, Brigitas Ozoliņš vārdu dzirdēs vēl kādā citā sakarā – nupat viņa mēnesi pavadīja Ventspils rakstnieku mājā, jo arī raksta grāmatu par savas ģimenes vēsturi. Tās darba versija 860 Austrālijas jauno autoru konkurencē iekļuvusi 16 labāko skaitā. "Tas man deva milzīgu pārliecību, ka es rakstu kaut ko, kas cilvēkiem patiešām interesē," piebilda autore.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.