Koru lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš"

6. jūlijā pulksten 20.00 Mežaparka Sidraba birzī notiks koru mūzikas lielkoncerts, izceļot tautas dziesmu kā kora dziedāšanas sākotni. Pirmo reizi jaunā estrāde koncertā ieskanēsies tik vareni – dziesmā vienosies  apmēram 16 000 dziedātāju.

Kopkoris izpildīs tautasdziesmu apdares un tautas dziesmu iedvesmotas oriģinālkompozīcijas, bet kopkora skanējumā būtiska loma būs a cappella dziedāšanai. Lielkoncerta programmā iekļauts gan iepriekšējo svētku mantojums, gan skaņdarbi, kas mākslinieciski spilgti izsaka latvisko identitāti, tautas brīvību, cieņu pret senču mantojumu, garīgā tīruma meklējumus un nākamības atklāsmes.

Tiešraide: LTV1, LSM.lv, LR3

Deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" ģenerālmēģinājums

Latvijas novadu krāsas koši iemirdzēsies deju lieluzvedumā "Mūžīgais dzinējs", kas iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto.

Deju lieluzveduma ģenerālmēģinājums notiks Daugavas stadionā 6. jūlijā pulksten 22.00. Lieluzveduma repertuārā iekļautas 33 dejas, no tām 13 godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda. Lieluzvedumā piedalīsies 15 tūkstoši dejotāju.

Tautas mūzikas koncerts "Trejdeviņi spēlmanīši" un Latvijas mūzikas instrumentu meistaru izstāde

Tautas mūzikas koncertā 6. jūlijā pulksten 18.00 "Hanzas peronā" godā tiek celta latviešu tautas tradicionālā mūzika – gan autentiska, gan pārtapusi mūsdienu klausītājam saprotamākā skanējumā. 2023. gadā tas tiks veltīts tradicionālajiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem, meistariem, kas tos izgatavo un to prasmīgajiem spēlmaņiem mūsdienās.

Koncerta "Trejdeviņi spēlmanīši" klausītāju skaniskajā un vizuālajā fokusā ir dūdas, stabules, kokles, vijole, taures un bungas. Spēlmaņi klausītājiem demonstrēs šo instrumentu skanējumu, interpretējot arhīvos atrodamās deju melodijas un izpildot savu, īpaši šim notikumam radītu autormūziku, kas atklāj katra instrumenta iespējas un mūziķa radošumu. Koncerta sižetisko pamatu veido grupas "Iļģi" opuss "Mēs deviņi bāleliņi", kas ir garākā mums zināmā latviešu tautasdziesma. Kā simboliskais motīvs koncertu caurvij dzirnakmens. Koncerta norises vietā būs aplūkojami labāko meistaru darinātie tautas mūzikas instrumenti.

Tiešraide: LMT Viedtelevīzija un LSM.lv

Kokļu mūzikas lielkoncerts "Laika upe"

6. jūlija vakarā pulksten 19.00 starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā kokļu lielkoncertā piedalīsies gandrīz 400 koklētāju trīs vecuma grupās, četri virsdiriģenti un dažādu mūzikas žanru viesmākslinieki. Skanisko pamatu veido vairāku paaudžu latviešu komponistu tautasdziesmu interpretācijas un īpaši lielkoncertam radītie Valta Pūces un Aigara Raumaņa jaundarbi.

Kokles skanējums vienmēr ir skanējis līdzās tautasdziesmai, tāpēc koncerts balstās uz pamatvērtībām – tautasdziesmu, dabu un koklētāju; tā pamatā ir skaņdarbi, kas parāda kokles skanējuma daudzpusību, atskaņojot dažādu laiku latviešu komponistu skaņdarbus.

Tiešraide: LSM.lv, LR3

Koncerta ieraksts 7. jūlijā LTV

Pūtēju orķestru koncerti baznīcās

Pūšaminstrumentu mūzika baznīcās un baznīcas torņos ir sena tradīcija, kuras ieviešana Dziesmu un deju svētku programmā ļauj pilnībā izbaudīt pūtēju orķestru plašās iespējas – no kamermūzikai raksturīgā smalkuma līdz pūtēju apvienotā orķestra spožumam. Latvijas pūtēju orķestri Rīgas baznīcās spēlēs sava repertuāra skaistākos skaņdarbus, aicinot rīdziniekus un galvaspilsētas viesus izbaudīt katra dievnama unikālo akustiku.

Koncerti pulksten 19.00 notiks četros dievnamos – Rīgas Mārtiņa Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Torņakalna baznīcā, Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskajā baznīcā un Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Latvijas amatierteātru izrādes

Kopumā deviņas izrādes gaidāmas Mihaila Čehova Krievu drāmas teātrī gan uz Lielās, gan Mazās skatuves. Izrādes spēlēs amatierteātri no Valkas, Limbažiem, Rīgas, Liepājas, Jelgavas, Siguldas, Kuldīgas un Rēzeknes.

Tautu diena "Raduma spēks"

Visas dienas garumā no pulksten 12.00 Vērmanes dārzā un Esplanādē Latvijā dzīvojošās tautības dalīsies ar saviem radumiem – uzskatu, ieradumu un darbību kopumu – tradīcijām, kas nodotas tālāk no paaudzes paaudzē un kas unikālas katrai tautai, kā arī meklējot saikni ar latviešu folkloras un tradīcijas elementiem. Svētku noskaņu papildinās gan vietējie, gan ārvalstu latviešu un ārzemju mākslinieciskie kolektīvi.

Tautu dienā uz četrām skatuvēm kopumā uzstāsies 87 mazākumtautību mākslinieciskie kolektīvi (folkloras kopas, autentiskās dziedāšanas, tradicionālās mūzikas, tautas dziesmu, vokālie, folkloras un instrumentālie ansambļi, tautas deju kolektīvi un ansambļi, tautas instrumentu orķestri, kā arī kori un amatierteātra studija) un individuālie izpildītāji, pārstāvot slāvu, ukraiņu, krievu, poļu, baltkrievu, kazaku, bulgāru, azerbaidžānu, ebreju, romu (čigānu), vācu un lietuviešu tautības. Tautu dienā varēs redzēt un dzirdēt piecus ārzemju kolektīvus no Vācijas, Ukrainas, Itālijas un Somijas, kā arī 11 ārvalstu latviešu kolektīvus no Igaunijas, Luksemburgas, Vācijas, Zviedrijas, Brazīlijas un Īrijas.

Esplanādē 6. jūlijā pēc tautu dienas pulksten 20.00  uz Zaļās skatuves būs Jēkaba Nīmaņa grupas "Jakob Noiman Festival Band" dižkoncerts, savukārt uz mazās skatuves uzstāsies Rīgas Skolēnu pils folkloras kopa "Kokle" un pulksten 21.00 danči kopā ar postfolkloras grupu "Rikši".

Vērmanes dārzā tautu dienas programmu papildinās aušanas, keramikas, pīšanas un citu prasmju meistarklases Amatu sētā.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.