Dziesmu svētku programmā pirmdien – koncerti, pasaules latviešu saiets, svētku kvartāls

Pirmdien, 3. jūlijā – XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku ceturtajā dienā – ļoti plaša norišu programma ar pasaules elpu, godinot mūsu diriģentus, kokļu mūziku, senioru kolektīvus un skatuves deju. Vērmanes dārzā un Esplanādē aizsāksies plaša svētku nedēļas bezmaksas norišu programma, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.

Seko līdzi Dziesmu un deju svētkiem!

Sabiedriskie mediji no 30. jūnija līdz 9. jūlijam pārraidīs XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norises.

Viss saturs par Dziesmu un deju svētkiem saplūdīs sabiedrisko mediju portālā LSM, kur rādīs Dziesmu un deju svētku norišu tiešraides. Portālā pieejams svētku pārraižu kalendārs un plašs oriģinālsaturs.

Latviešu skatuviskās dejas lielkoncerts "Balts"

"Arēnā Rīga" divos koncertos būs skatāms jaunrades koncertuzvedums, kas veidots ar jaunu mūziku, jaunām horeogrāfijām un jaunu māksliniecisko risinājumu, kurā saplūst skatuviskā deja un latviešu tēlotāja māksla. "Cauri vijas balts pavediens kā ceļš, no kura sākt, veidoties un nenomaldīties, kuru ņemt par pamatu un kurā būt nemitīgā attīstībā," teikts koncerta aprakstā.

18 horeogrāfu kopdarbs ar 18 jaunām dejām, kas atklāj septiņas latvietim svarīgas būtības – bērnība, daba, darbs, zeme, dzīvošana, tīrradnība un esība. Latvieša daudzšķautņainība un tīrība reizē. 

Tiešraide: LMT Straume un LSM.lv

Vairāk par koncertu – šeit.

Pasaules latviešu saieta nams

Ārvalstu latviešu kolektīvu koncerts, sadziedāšanās, danči (pasākums diasporas kolektīvu dalībniekiem). Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā satiksies ārzemju latvieši. Pasākuma vadmotīvs jēdzienu "saieta nams" izceļ kā satikšanās vietu, sanākšanu. "Mēs visi nākam no dažādām pasaules vietām ar pavisam atšķirīgu pieredzi, bet ar vienu vēstījumu. Mūsu atšķirīgās pieredzes un pasaules redzējums, ietērpts latviskajā dzīvesziņā un tradīcijās, katrā pasaules mala atbalsojas citādāk. Aicinām no savām mītnes zemēm uz Rīgu vest savas unikālās latviešu dziesmas, dejas, mūziku un stāstus, lai dalītos ar tiem!" teikts pasākuma aprakstā.

Pasākums būs skatāms TV24 trešdien, 5.07. pulksten 21.00

Vairāk par koncertu – šeit.

Senioru kolektīvu koncerts "Klusums reiz par tautu tapa"

Senioru koncerts notiks Rīgas cirkā pulksten 19.00. "Senioru kori dziesmusvētkos piedalās jau kopš 1963. gada. 60 gadi. Pilni ar satikšanās prieku. Pilni ar kopā būšanu. Pilni ar dziesmām. Neba nebija grūtību, neba bez pārbaudījumiem iztika, bet tāpat cauri laikam tika, dziesmu  sev līdzi nesdami. Paaudze pēc paaudzes viena otru ar korī būšanas trakumu aplipināja, jo tā un tikai tā neiznīcināmas tradīcijas savu mūžības mūžu var dzīvot," teikts koncerta aprakstā. "Koncerts "Kusums reiz par tautu tapa" ir daļa no neizmērojamas pateicības mūsu senioriem par to, ka tradīcija nav nākotnē jāievelk ar vilkšanu, tā kopā ar viņiem atnāk, tā kopā ar prieku plūst. Koncertā piedalās ne tikai senioru kori no visas Latvijas, bet arī deju kolektīvi, koklētāji un tautā iemīļoti solisti."

Vairāk par koncertu – šeit.

Diriģentu kora koncerts "Diriģents", veltīts dziesmu svētku tradīcijas simtpiecdesmitgadei

Koncerts skanēs Mežaparkā, Kokaru zālē pulksten 21.00. "Bez kordiriģentiem nebūtu iespējami Dziesmu svētki! Tādēļ, atzīmējot Dziesmu svētku simtpiecdesmitgadi, Sidraba birzs Kokaru zālē norisināsies koncerts, kurā piedalīsies visas Latvijas kordiriģenti, atskaņojot tikai tādu repertuāru, kādu paši koncerta dalībnieki izvēlējušies," teikts koncerta aprakstā.

Koncerts paredzēts divās daļās, parādot gan viendabīgo koru repertuāru, gan dubultkoru un jaukto koru opusus, kā arī iezīmējot nākotnes Dziesmu svētku vīziju, topošajiem diriģentiem atskaņojot mūziku par mīlestību – kā uzsvērts aprakstā – "jo bez mīlestības pret dziedāšanu nebūtu ne Dziesmu svētki, ne kordziedāšanas tradīcija."

Ints Teterovskis par koncertu "Diriģents"
00:00 / 00:36
Lejuplādēt

Koncerta idejas autors ir diriģents Ints Teterovskis, kurš Latvijas Radio pastāstīja: "Diriģentiem prasījām aptauju kopkoncertiem Dziesmusvētkiem un repertuāru šim diriģentu koncertam. Tur ir pilnīgi cita pasaule – kā jau profesionāļi, viņi jūt, kas skan un piederas estrādei, bet šīs ir sirdslietas, ko diriģenti grib dziedāt. Mums tagad ir Latvijas diriģentu čats, tajā ir vairāk nekā 250, koncertā būs ap 200 diriģentu. Tas būs diezgan liels un izredzētai publikai, jo Kokaru zālē ir maz vietas. Bet es uzstāju, ka tam jābūt Kokaru zālē, jo mums beidzot ir koncertzāle ar diriģentu vārdu."

Dziesmusvētku estrādē, iepretīm Kokaru zāles ieejai pulksten 22.00 tiks atklāta pirmā Mežaparkā, pirmā Rīgā, Latvijā un arī pirmā pasaulē komponistam Mārtiņam Braunam veltītā Dziesmas zīme: "Saule, Pērkons, Daugava". Šī zīme ir tapusi, pateicoties trīs privātpersonu – Jutas Braunas, producentu Jāņa Kļaviņa un Ērika Naļivaiko – sadarbībai. Tēlnieks Pauls Jaunzems, arhitekti Austris Mailītis un Juris Poga.

Tiešraide: LTV1, LSM.lv, LR3

Vairāk par koncertu – šeit.

Kokļu mūzikas nakts koncerts "Gaismas dārzs"

Rīgas Domā pulksten 21.00. Koncerts iecerēts kā latviešu akadēmiskās oriģinālmūzikas koncerts, kurā skanēs dažādu paaudžu latviešu komponistu mūzika, kas radīta tieši koklētāju ansambļiem. Koncertu veidos atsevišķu ansambļu solo priekšnesumi, bet noslēgumā iecerēts vērienīgs kopskaņdarbs – visiem koncerta dalībniekiem kopīgi atskaņojot Valda Zilvera kompozīciju "Zvanu spēles", kurai speciāli šim koncertam tika veidota otrā redakcija, iekļaujot ērģeļu skanējumu. Koncertu bagātinās komponistes Lienes Batņas speciāli šim koncertam radīts jaundarbs koklētāju ansamblim un korim.

Vairāk par koncertu – šeit.

Kokļu mūzikas nakts koncerts "Nakts dziesma"

Torņakalna baznīcā pulksten 21.00. Koncertā Torņakalna baznīcā skanēs latviešu populārās mūzikas pārlikumi un aranžijas koklētāju ansambļiem, atsevišķos skaņdarbos kokļu skanējumu bagātinās citu instrumentu tembri un cilvēka balss. Koncerta gaitā klausītājiem būs iespēja dzirdēt Latvijas koklētāju ansambļu solo priekšnesumus, kuros izpaudīsies koncertkokles plašās tehniskās un radošās iespējas, bagātais un daudzveidīgais kokles skanējums, kas koncerta noslēgumā izaugs līdz visaptverošam priekšnesumam apvienotā koklētāju ansambļa izpildījumā.

Tiešraide: Jūrmala TV, ReTV

Vairāk par koncertu – šeit.

Svētku kvartāls – mūsdienu dizaina tirgus, koncerti, satikšanās vieta

No 3. jūlija līdz 9. jūlijam Esplanādē. No pulksten 10.00 līdz 20.00 vēsturiskā Dziesmusvētku norises vieta, Esplanāde, tradīcijas simtpiecdesmitgadē pārvērtīsies par svētku parku – ar koncertiem un izrādēm uz divām skatuvēm, mūsdienu dizaina tirdziņu, svētku restorānu, lielo koncertu publiskās skatīšanās vietu, sabiedrisko mediju svētku studijām, jaunāko grāmatu atvēršanas svētkiem, kā arī jaukiem satikšanās brīžiem un vienkāršu svētku atmosfēras baudīšanu.

Svētku kvartāla darbības laikā būs iespēja bez maksas redzēt folkloras dienas košumu, kapelu maratona ritmus, vokālo ansambļu sadziedāšanos, mazākumtautību kolektīvu sniegumu, grupu – "Iļģi", "Skyforger", "Rikši" – aizrautību, K. Lāča mūziklu "Pūt, vējiņi!" Rīgas Doma kora skolas iestudējumā (ieguva "Lielās mūzikas balvas 2022" skatītāju simpātiju speciālbalvu) u.c. īpaši svētku parkam izraudzītas aktivitātes, kas cels godā vietu, kurā Dziesmusvētku gars ir kaldināts ne reizi vien!

Vairāk – šeit.

Amatierteātru brīvdabas izrādes

No pulksten 12.00 līdz 19.00 Vērmanes dārzā un Esplanādē varēs skatīties amatierteātru izrādes.

Amatierteātru kustība Latvijā ir ar senām un bagātām tradīcijām, arī Dziesmusvētku vēsturē tās vienmēr bijušas klātesošas. Svētku simtpiecdesmitgadē ar lielu aizrautību amatierteātru aktieri izspēlēs latviešu autoru darbu iestudējumus, kuri starpsvētku periodā Latvijas amatierteātru skatēs "Gada izrāde 2018, 2019, 2020, 2021, 2022" tika atzīti par labākajiem, kā arī muzikālas programmas "Teātri spēlējas ar dziesmu Dziesmu spēlēs".

Vairāk – šeit.

Amata meistaru darinājumu gadatirgus Vērmanes dārzā

2. jūlijā Vērmanes dārzā sācis darboties tautas lietišķās mākslas meistaru darinājumu gadatirgus. Gadatirgus darbosies līdz 9. jūlijam katru dienu pulksten 10.00–22.00.

Ar saviem darinājumiem piedalīties aicināti meistari un amatnieki, kuri darina mūsdienīga dizaina priekšmetus, kā idejisko bāzi izmantojot tradicionālo mantojumu. Neatņemama gadatirgus sastāvdaļa ir gan folkloras kopu, tautas teātru, mazākumtautību ansambļu, tautas muzikantu un citu kolektīvu koncerti Vērmanes dārza estrādē.

Vairāk – šeit.

Savukārt Sporta ielā 2 līdz 30. jūlijam skatāma tautas lietišķās mākslas izstāde "Mēs". Izstādē vienkopus aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi. Izstāde uzrunā skatītājus ne tikai ar priekšmetu daudzveidību un augsto izpildījuma līmeni, bet to papildina izzinoša un praktiska informācija, kā arī videomateriāli, kas stāsta gan par amata prasmēm, meistariem un dažām praktiskām pamācībām. Izstādē piedalās ap 1300 autoru ar 3500 darbiem.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti