Izstāde no Liepājas ceļos uz Nīderlandi un būs apskatāma arī Rīgā.
Viens no izstādes dalībniekiem ir bijušais Jauno mediju mākslas programmas students Valters Grišāns, kurš jau studiju laikā sāka strādāt dizaina jomā Liepājā. Viņš izstādei izvēlējies savu bakalaura darbu, kas tagad papildināts ar citu vizuālo noformējumu. Ideja un izpētes objekts tas pats – vārds šodien, kas visbiežāk parādās sociālajā vietnē „Twitter”. Tā ir tiešsaistes datu vizualizācija, stāsta Valters.
”Uz melna fona, kas vēlāk veido karti, tiek attēloti tviti, kuros tiek pieminēts vārds „šodien”. „Šodien” tāpēc, ka tas ir visbiežāk pieminētais vārds tviterī, ko es ieguvu, izfiltrējot miljons tvitu. Vārds „šodien” nozīmē to, ka cilvēki arvien vairāk laiku pavada tīklos. Par to, ko viņi darījuši šodien, stāsta nepazīstamiem cilvēkiem, nevis saviem draugiem vai tuviniekiem. Tā ir tāda zināma tendence. Paskatoties pēc gada, šis apjoms ir audzis un audzis. Tā ir tāda ziņa - 21. gadsimta vientulība – cilvēki nestāsta saviem tuvajiem, kā viņi jūtas,” skaidroja mākslinieks.
Izstādes kurators, idejas līdzautors, dizainers un pasniedzējs Liepājas Universitātē Kristaps Grundšteins uzskata, ka šobrīd ir svarīgi rādīt un stāstīt par to, kas paveikts šo septiņu gadu laikā, kopš tapa Jauno mediju mākslas programma.
„Mēs šeit veidojam milzīgu izstādi, kas mums pašiem ir liels notikums. Jauno mediju māksla ir kaut kas pilnīgi jauns Latvijā. Ir interesanti, ka šī disciplīna ir attīstījusies tieši Liepājā, nevis Rīgā. Esam izveidojuši izstādi, kur būs apskatāmi septiņu gadu laikā tapušie darbi. Autori ir mācījušies mūsu programmā. Ir darbi, kas radušies studiju laikā un pēc tam. Vairums no viņiem jau ir patstāvīgi mākslinieki, kuri paši meklē savus ceļus un tos realizē,” stāstīja Grundšteins.
Jauno mediju mākslā mākslinieki meklē citus izpausmes veidus – tie ir jautājumi, piemēram, - digitālais un analogais. Tā ir vesela paaudze, kas runā elektroniskā valodā, skaidroja Kristaps Grundšteins.
„Ir interesanti, ka jauno mediju māksla iet kopsolī ar tehnoloģijām. Tas, ko mēs varam redzēt mediju mākslas darbos pirms gadiem desmit, divdesmit, tagad daudzas no tām lietām, kas māksliniekam ir bijušas idejas līmenī, piemēram, ar smadzenēm kontrolēt objektus, kas pārvietojas, tagad varam redzēt, ka vīzijas kļūst par realitāti caur tehnoloģijām un ienāk mūsu ikdienā. Mēs esam radoši, uz tehnoloģijām orientēti, mākam programmēt, veidot attēlu,” norādīja Grundšteins.
Liepājā izstāde interesentiem būs pieejama līdz 13. oktobrim, pēc tam tā ceļos uz Nīderlandi, kur saņemts uzaicinājums piedalīties mākslas festivālā. Savukārt 2015. gada pavasarī izstāde būs apskatāma Rīgā.
Mākslas darbus izstādei veidojuši Rihards Vītols, Anna Meldrāja, Agnese Bite, Līvija Daudze, Maija Demitere, Valters Grišāns, Odrija Heinrihsone, Jānis Jankevics, Pēteris Riekstiņš, Katrīna Rožkalne, Paula Vītola, apvienība “Lāčplēsis Technology” (Andris Vētra, Artis Kuprišs) u.c. autori.
