Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vismaz 32% vecāku piemēro miesas sodus

Arhitekti diskutē par sakrālo mantojumu Latgalē

Arhitektus uztrauc Latgales sakrālā mantojuma liktenis

Atzīmējot pasaules arhitektu nedēļu, Latvijas arhitektu savienība Krāslavā organizēja pasākumu “Sakrālās arhitektūras mantojums”. Šis temats Latgalē ir aktuāls ne vien tāpēc, ka šeit atrodami visas Latvijas kontekstā unikāli sakrālās arhitektūras pieminekļi, bet arī tāpēc, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, nepieciešamība pēc sakrālajām celtnēm zūd un daudzas no tām iet bojā.       

Svinot Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīcas 250. jubileju un arhitektu nedēļas svētkus, Krāslavā tikās vairāk nekā 100 arhitekti no visas Latvijas, lai runātu par Latgales reģionam tik ļoti raksturīgo un nozīmīgo sakrālās arhitektūras mantojumu.

“Krāslavā šī baznīca ir izcils baroka arhitektūras paraugs. Krāslavā ir gan katoļu, gan luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku baznīcas, bijušas arī sinagogas. Protams, nozīmīgākā celtne ir šī katoļu baznīca, bet ne mazāk interesantas ir arī pārējās celtnes,” atzina arhitekte, pasākuma moderatore Baiba Vērpe.

Pasākumā apspriesti vairāki svarīgi jautājumi, tostarp – par arhitektūras pieminekļu pareizu saglabāšanu. Aktuāla šobrīd ir arī cilvēku skaita samazināšanās reģionos, kā arī attieksmes maiņa pret ticību – arvien vairāk var nomaļākās vietās var redzēt pamestas arhitektūras mantojuma ēkas, par kuru likteni vēl nekas nav skaidrs.

“Ne tikai mājas paliek tušas, bet arī dievnami paliek tukši, mainās, teiksim tā, garīgās identitātes paradigma, tās statuss, vieta mūsu sabiedrībā, līdz ar to ir ļoti svarīgi domāt un runāt par to, ko mums ar to darīt un kā būs tālāk,” norādīja arhitekts Pēteris Blūms.

Latgalē sakrālā arhitektūra ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Rīgas arhitektūras vizītkarte ir jūgendstils, bet Latgale ir baroka sakrālās arhitektūras pērle, un to, pirmkārt, ir svarīgi apzināties un popularizēt.

“Liels īpatsvars šeit pieder katoļu baznīcām, atšķirībā no pārējiem novadiem, un otrkārt, ko savā laikā, pirms Otrā pasaules kara minējis Boriss Vipers – lielisks un ļoti augstvērtīgs baroka laika mantojums - gan mūra baznīcu celtnēs, gan koka baznīcu celtnēs. Un Latgales baroks tiešām ir specifisks jēdziens Latvijas arhitektūras vēsturē,” uzsvēra mākslas vēsturniece Rūta Kaminska.

Arhitekts Pēteris Blūms Latvijas iedzīvotājus aicina apzināties arhitektūras vērtības, īpaši lauku reģionos, un par atmiņu tos vismaz nofotografēt, jo arī tā ir kultūras mantojuma daļa, kura, neviena nemanīta, var neatgriezeniski izzust. Latvijas Arhitektu savienības dalībnieki vēlreiz konferencē un praktiskās nodarbībās tiksies nākamgad Daugavpilī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt