"Kamēr mēs te runājam, vēl joprojām pērkam elektroenerģiju zudumiem par biržas cenām, faktiski vienas dienas laikā samaksājam pusmiljonu eiro," diskusijā lēsa "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.
Skaidrojot, kādas ir iespējamās alternatīvas, atsakoties no elektroenerģijas iepirkšanas par biržas cenām, Mertens mudināja pārvades un sadales operatorus pārskatīt savas iepirkumu stratēģijas: "Elektroenerģija, kas ir nepieciešama zudumu segšanai, tiek iepirkta par fiksētām cenām ilgtermiņā." Jautāts, vai šobrīd to ir reāli izdarīt, Mertens norādīja, ka šādi darījumi nav nekas unikāls.
"Labāku, zemāku cenu jūs varat dabūt, slēdzot ilgtermiņa līgumus. Tātad, ja jūs noslēgtu desmit gadu līgumu, tad cena tiešām būtu zemāka. Es šajā gadījumā domāju, ka "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" ir elektroenerģijas patērētāji kā jebkurš cits patērētājs. Un lieliem elektroenerģijas patērētājiem droši vien ir jāpieiet elektrības iepirkumiem savādāk, atbildīgāk un detalizētāk to darot," līdzīgu viedokli pauda arī "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, piebilstot, ka iepirkumos būtu jātiecas sabalansēt īstermiņa cenas un ilgtermiņa fiksētās cenas, lai izvairītos no "ļoti liela pīķa".
"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone, atbildot uz šiem ieteikumiem, sacīja, ka šobrīd tiešām tiek vērtēta iespēja fiksēt elektroenerģijas iepirkuma cenu ilgākā periodā, taču, ja skatās vēsturiski, elektroenerģijas iegādāšanās biržā izmaksājot lētāk.
"Virši-A" biznesa attīstības vadītājs, asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes loceklis Jānis Bethers savukārt mudināja pārskatīt tarifu metodoloģiju, norādot, ka šobrīd biržas prognozētā cena tuvākajam periodam ir visai augsta, bet vienlaikus tiek prognozēts, ka ilgākā termiņā tā būtiski samazināsies. Tikmēr tarifi tiek apstiprināti piecus gadus ilgam periodam. "Jautājums ir, vai mēs visa nākamā gada cenu ieliekam tarifa zuduma aprēķinā," teica Bethers, norādot, ka Igaunijā šie tarifi tiek mainīti daudz biežāk.
Viņaprāt, tarifu metodoloģijā vajadzētu noteikt, ka elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi mainās, piemēram, reizi ceturksnī, izejot no tā, kā mainās elektrības cena.
Tikmēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons, komentējot šo ieteikumu, pauda: "Tā ir papildu iespēja, ko var noteikt uzņēmumam kā tiesību – nākt ar papildu izmaiņām, ja ir būtiski mainījušās ietekmējošās cenas." Viņš pieļāva, ka, vērtējot "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" tarifu projektus, regulators varētu lemt par uzdevumu uzņēmumiem reizi pusgadā precizēt elektroenerģijas zudumu izmaksas kopējā tarifā.
Jāatgādina, ka šā gada oktobrī "Augstsprieguma tīkls" regulatoram iesniedza tarifu projektu, kas paredz elektroenerģijas pārvades tarifa kāpumu par līdz pat 387%, savukārt "Sadales tīkls" dažas nedēļas vēlāk iesniedza savu tarifu projektu, kas paredz līdz pat par 570% palielināt jaudas maksu pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem. "Sadales tīkla" tarifu projekts paredz ievērojami palielināt maksu par jaudas uzturēšanu arī mājsaimniecībām.
