Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?

Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars

Jānis Domburs 24.aprīlis, trešdiena 21:15

Miljonu norakstīšana Krievijā pret «kur varat ostu pārlikt» – advokāta un stividora strīds par biznesu ar agresorvalsti

Statistikas dati rāda, ka ekonomikā sadarbība ar Krieviju notiek joprojām un arī Latvijai. Asas diskusijas par šis sadarbības turpināšanu ar jaunu sparu atjaunojušās, atklājot, ka caur Latviju tranzītā uz Krieviju tiek vesta mangāna rūda, kuru var izmantot arī militārā rūpniecībā, bet tā nav nedz duāli izmantojamo preču sarakstā, nedz sankcionēta. 20. marta raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā politiķi un uzņēmēji sprieda par iespējamiem scenārijiem, tostarp – ko mūsu ekonomikai nozīmētu pilnīgs embargo ar Krieviju.

 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padome jau atkārtoti ir mudinājusi apturēt visa veida ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Raidījumā šādam scenārijam pievienojās arī fonda "Uzņēmēji mieram" pārstāvis, advokāts Jānis Taukačs. "Fiziskā robežas aizvēršana ir ļoti loģisks risinājums," raidījumā sacīja advokāts, atsaucoties uz Saeimas deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas ("Jaunā Vienotība") teikto, ka tirdzniecības politika ir Eiropas Savienības ekskluzīva kompetence un Latvija viena neko nevar ierobežot. Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka efektīvāk būtu šādus lēmumus par tirdzniecības ierobežošanu noteikt Eiropas Savienības līmenī. Bet, ja tas neizdosies, tad nākamais solis būtu darīt to reģionālā līmenī, iesaistot arī kaimiņus Lietuvu un Igauniju.

 

Robežu aizvēršanu Kalniņa-Lukaševica nesteidzās atbalstīt, sakot, ka tam jābūt kopīgam lēmumam, skaidrojot iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kādas ekonomiskās sekas šāds lēmums nestu. Taču, runājot par tranzīta caur Krieviju un Baltkrieviju aizvēršanu, arī precēm, kas nav sankcionētas, iebildes izteica Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis, norādot, ka tad tiktu aizvērts arī tranzīts uz Centrālāziju. "Nevar sadarboties ar Centrālāziju, izbeidzot sadarbību ar Krieviju, jo – kā jūs pāri Krievijai tiksiet?" retoriski jautāja Kasalis, sakot, ka šāda iecere nav atbalstāma. Viņa aplēses liecina, ka tad valsts zaudētu 3% no iekšzemes kopprodukta.  Taukačs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pieļāva, ka situāciju ar Vidusāziju varētu risināt pa diplomātiskiem ceļiem, kam Kasalis nepiekrita.

 

 Taukačs arī apelēja pie tā, ka ir daudzi uzņēmēji, kuri, Krievijai sākot pilna apmēra karu Ukrainā, pārorientējās, Krievijā atstājot un norakstot miljonus.  Latvijas Stividorkompāniju pārstāvis retoriski jautāja, kur ostas var pārorientēties, norādot, ka lēmumi apturēt tranzītu ar Krieviju  ostām var būt biznesu apturoši. 

Dokumenti

statistika_mangana ruda_2022_2024.xlsx

Lejuplādēt

21.42 KB

Datus par mangāna rūdas plūsmu caur Latviju raidījumā apšaubīja zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), sakot, ka uz papīra tas ir imports, bet faktiski "tranzīts no trešās valsts uz trešo valsti." Viņš arī apšaubīja datus, kuri rāda, ka ievērojams eksports uz Krieviju ir pārtikas un alkohola sadaļā.  

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti