Kas notiek ar mediju politiku un krievu valodu plašsaziņas līdzekļos?

Agnese Logina, Ivars Priede, Anita Brauna, Ivars Āboliņš, Jānis Siksnis, Sanita Upleja-Jegermane

Jānis Domburs 10.aprīlis, trešdiena 21:15

Kariņa specreisi: pieci jautājumi Valsts kontrolei un prokuratūrai

Kopš atklājās, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un viņu pavadošās delegācijas vairāku gadu garumā uz dažādiem pasākumiem Eiropas valstīs desmitiem reižu devās ar speciāliem avioreisiem, kas katrs izmaksāja desmitiem tūkstošu eiro, raidījums "Kas notiek Latvijā?" (KNL) apkopoja informāciju no dažādiem avotiem, analizējot šo braucienu tiesiskos, finansiālos un citus aspektus.

Valsts kanceleja ilgstoši nav izsniegusi daļu prasītās informācijas, kas liedz pārbaudīt vairāku politiķu un amatpersonu paziņojumu patiesumu saistībā ar šiem reisiem. Šajā rakstā apkopota līdzšinējā KNL analīze – tādu jautājumu formā, uz kuriem sabiedrībai un nodokļu maksātājiem būtu pamats saņemt atbildes no Valsts kontroles un prokuratūras, kuras paziņojušas par savām pārbaudēm un kuru pilnvaras ļauj saņemt visu nepieciešamo informāciju.

KNL līdz šim publicēja rakstus par to, ka Kariņa braucieni uz Eiropadomi no Eiropas budžeta izmaksāja visdārgāk, par to, ka daļa specreisu dārgāki par "airBaltic" čarterlidojumiem, un par to, ka atbildēs Saeimas deputātiem maldinoši apgalvots, ka visi izdevumi braucieniem uz Eiropadomi apmaksāti no Eiropas Savienības budžeta.

Vai specreisi ir likumīgi un par biznesa klasei "pielīdzinātas klases tarifiem"?

Braucieniem uz Eiropas Savienības (ES) Padomi un uz citiem pasākumiem Latvijā ir divi dažādi juridiskie regulējumi.

Attiecībā uz Eiropadomi un izdevumu apmaksu no ES budžeta, ir atsevišķa valdības instrukcija, kurā minēti arī "līgumreisi". Taču šī instrukcija nav par valsts budžeta izdevumiem, lai segtu daļu no braucieniem uz Eiropadomes sēdēm, kā tas noticis dažos gadījumos vismaz 2021.–2022. gadā kopsummā par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Gadījumā, ja šāds papildu finansējums nav paredzēts valsts budžetā iepriekš, tie apmaksāti no līdzekļiem, kas sākotnēji paredzēti citiem mērķiem.

Citus komandējumus regulē noteikumi nr. 969 par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Šajos noteikumos nav ne vārda par līgumreisiem vai cita veida speciālu transportu, bet noteikumu 32. punkts attiecībā uz vairākām augstām valsts amatpersonām, tostarp Ministru prezidentu, nosaka, ka izdevumus "visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem." Valsts kanceleja atbildēs uz KNL jautājumiem ir izteikusi apgalvojumu, ka biznesa klase ir pielīdzināma speciālajiem avioreisiem, jo "gan biznesa klases, gan speciālo avioreisu lidojumos tiek nodrošināts līdzvērtīgs pakalpojuma līmenis".

Taču specreisu izmaksas jeb tarifi, kas, sadalot "uz galviņām", ir vismaz vairāki tūkstoši, nekādi nav pielīdzināmas biznesa klases lidojumiem. "airBaltic" biļetes uz Eiropas galamērķiem biznesa klasē turp un atpakaļ nereti ir lētākas par 1000 eiro, un arī gadījumos, kad summa ir lielāka, tā ne tuvu nav vairāki tūkstoši. Līdzīgi ir arī citās aviokompānijās.

Kas apliecina, ka "Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs" pieņēma pamatotus lēmumus?

Valsts kancelejas atbildēs, kas tika nosūtītas Saeimai, teikts, ka "regulāro lidojumu alternatīvas Ministru prezidenta birojs meklē un vērtē gan vietnē www.skyscanner.net, gan sadarbībā ar ceļojumu aģentūru". Tāpat apgalvots, ka aģentūrai tiek pieprasīti speciālo lidojumu piedāvājumi, "izvērtējot iespējamās regulāro lidojumu iespējas un alternatīvas", kam seko apgalvojums, ka Ministru prezidents un viņa birojs, savstarpēji konsultējoties, "pieņem lēmumu par iespējami atbilstošākā avioreisa izvēli".

Taču attiecībā uz šiem – kopsummā 1 363 861 eiro – vērtajiem lēmumiem Valsts kanceleja KNL nav izsniegusi nevienu dokumentu, nevienu e-pastu vai jebkādā citā veidā fiksētu informāciju, kas atspoguļotu, ka ir notikusi pilnvērtīga meklēšana un vērtēšana, un alternatīvu pienācīga izvērtēšana. Tāpat nav faktoloģisku pamatojumu un konkretizācijas, kuros un cik daudzos gadījumos nav bijis iespējams iegādāties aviobiļetes uz vienu un to pašu reisu visai delegācijai, kā tas teikts publiski pieejamajos skaidrojumus.

Jau līdz šim publiskotā informācija rāda, ka konkrētajās dienās uz attiecīgajiem galamērķiem no Rīgas bijuši regulārie komercreisi. Tiesa gan, jāatzīmē, ka pilnvērtīga alternatīva nav dienas vai vakara reiss, ja pasākums sākas no rīta – taču šajos gadījumos papildus rodas jautājums, vai bija nopietns iemesls nelidot uz komandējuma galamērķi ar regulāro reisu iepriekšējā vakarā, kad tāds bija pieejams. Vai atgriešanās gadījumā – nākamajā rītā pēc pasākuma. Piemēram, 2023. gada 18. jūlijā atgriešanās no Briseles notika piektdienā plkst. 16.23. Publiskā darbakārtība neliecina, ka tovakar Ministru prezidentam būtu bijušas darba darīšanas, bet no nākamās dienas, 19. jūlija, valdības vadītājam bija publiski izziņots atvaļinājums. Savukārt 2022. gada 4. septembrī specreiss no Berlīnes ielidoja Rīgā plkst. 19.31, kamēr "airBaltic" regulārais reiss Rīgā ielidoja plkst. 22.05. Valsts kanceleja nav sniegusi atbildi, kādu iemeslu, kādu Ministru prezidenta darba kārtības pasākumu dēļ bija nepieciešama atgriešanās divarpus stundas ātrāk. Līdzīgi piemēri ir vēl vairākos gadījumos.

Vai budžeta izdevumi specreisiem bija samērīgi un nebija pārtēriņu?

Ministru prezidenta komandējumi Latvijā tiek apmaksāti no Ministru kabineta budžeta, ko apsaimnieko Valsts kanceleja. Skaidrojumos deputātiem kā pamatojums īpaši izcelts, ka 2022. gada valsts budžetā ietverts prioritārais pasākums, kas paredz papildu finansējumu premjera speciālo reisu lidojumiem 2022. gadā. Taču jāatzīmē, ka publiskajos budžeta paskaidrojumos nav norādīts, ka ir runa par speciālajiem reisiem un nav norādīta konkrēta summa, ir tikai dažādi interpretējams teksts – "nodrošināti droši Ministru prezidenta ārvalstu vizīšu avio pārlidojumi Covid-19 pandēmijas laikā", norādot, ka paredzēti deviņi pārlidojumi. Finanšu ministrijā KNL noskaidroja, ka prioritārā pasākuma aprakstā minēts, ka vidējā summa vienam čarterlidojumam plānota 35 tūkstoš eiro apmērā, tātad, kopā 315 tūkstoši. Faktiski specreisi izmantoti desmit gadījumos, neskaitot lidojumus uz Eiropadomi, par kopējo summu 332 717 eiro, turklāt 2022. gada otrajā pusē pandēmijas apjomi un riski būtiski samazinājās.

Citos gados, gan 2021. gadā, kad notika lidojumi, gan 2023. gadā, kad pandēmija vairs nav aktuāla, šāda papildu finansējuma nebija, bet izdevumi specreisiem, neskaitot lidojumus uz Eiropadomi, bija attiecīgi 144 800 un 136 313 eiro. Valsts kases publiski pieejamā informācija par iestāžu tāmēm liecina, ka 2021.gadā programmā "Ministru kabineta darbības nodrošināšana" ārvalstu komandējumiem paredzēti tikai nedaudz vairāk kā 100 tūkstoši, un arī pārskatos redzams līdzīgs skaitlis, kas nerada skaidrību, no kādiem resursiem vai to pārdales finansēta starpība. Savukārt 2022.gadā šī komandējumu kopsumma palielinājās vairākkārt, pārsniedzot 431 tūkstoti eiro, 2023.gadā tā samazinājās līdz 347,5 tūkstošiem, bet šogad pieaugusi līdz vairāk kā 480 tūkstošiem. Salīdzinājumam, pirms pandēmijas ārzemju komandējumiem valdības darba nodrošināšanai bija paredzēts gandrīz trīsreiz mazāk – 172,5 tūkstoši.

Vai specreisus izvēlējās starp labākajiem piedāvājumiem?

"Speciālo avioreisu piedāvājumos, ko piedāvāja līgumpartneris – ceļojumu aģentūra –, atbildīgā Ministru prezidenta biroja amatpersona ņem vērā zemākā pakalpojuma cenu" – tā teikts publiski pieejamajā Valsts kancelejas atbildē saistībā ar Saeimas deputātu jautājumiem. KNL no Valsts kancelejas ir saņēmis tikai apkopojumu par piedāvātiem lidaparātu modeļiem un to cenām, taču netika izsniegti nedz šie piedāvājumi pilnā apjomā, nedz jebkāda informācija par to šo piedāvājumu avotiem.

Pat ja specreiss bijusi vienīgā iespēja, lai vērtētu konkrēta lidojuma izvēli, jāapskata, vai piedāvājumi ietvēruši patiešām labāko, kas pieejams tirgū. Mazie lidaparāti, ko izmanto privātiem pārlidojumiem, dalās vairākās klasēs – light jet, mid size jet un tamlīdzīgi. Lai gan klase ne vienmēr nozīmē cenas atšķirību, jāatzīmē, ka dažādos gadījumos Kariņa delegācijas lidojušas ar dažādas klases lidaparātiem. Taču galvenais – ar piedāvājumiem šajā starptautiskajā tirgū strādā dažādas brokeru kompānijas, kas klientiem piedāvā viņiem pieejamos variantus. Latvijas ceļojumu aģentūras ikdienā nez vai intensīvi strādā šajā jomā, jo mūsu valstī daudz šādu lidojumu nav. Līdz ar to būtu loģiski, ja piedāvājumi Ministru prezidenta lidojumiem būtu veidoti, izmantojot lielākās vai labākās brokeru kompānijas. Pretējā gadījumā vairāku piedāvājumu esamība varēja būt tikai fiktīva izvēle, patiesībā nenodrošinot zemākās iespējamās izmaksas.

Papildus tam, protams, paliek spēkā jautājums, kāpēc netika izmantota nacionālā aviokompānija "airBaltic", ja tai varēja būt zemākas vai līdzvērtīgas cenas, ko KNL aprakstīja iepriekš.

Kāpēc Ministru prezidents brauc ar specreisiem, bet Valsts prezidents nebrauc?

"Ne Valsts prezidents Egils Levits savas kadences laikā (2019–2023), ne šobrīd Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neizmanto privāto lidmašīnu pakalpojumus" – šādu atbildi KNL saņēma no Valsts prezidenta kancelejas. Tas rada pamatu jautājumiem, kāpēc valdības vadītājs, atšķirībā no Valsts prezidenta, tajā pašā laikaposmā nevarēja strādāt bez specreisu izmantošanas vai vismaz bez specreisiem tik daudzos gadījumos.

Lai analizētu faktisko premjera komandējumu grafiku, norisi un rezultātus, kas ļautu vērtēt samērīgumu starp ieguldītajiem līdzekļiem un paveikto, KNL lūdza Ārlietu ministrijai izsniegt, vismaz daļēji, ciktāl tas iespējams, komandējumu atskaites, vai iepazīties ar tām, taču saņēma atteikumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti