Kam jābūt Eiropas Parlamentā? Nacionālā apvienība: Latvija Pirmajā vietā

Roberts Zīle, Vilis Krištopans, Ināra Mūrniece, Līga Krapāne, Mārtiņš Pričins, Baiba Vitajevska-Baltvilka

Jānis Domburs 27.maijs, pirmdiena 13:00

Jauns valsts sekretāra vietnieks un «pārāk lēna atskārsme»: ministri meklē «Rail Baltica» problēmu cēloņus un risinājumus

Visus šos gadus "Rail Baltica" projekts ticis nemākulīgi vadīts – pārvaldības riski, uz kuriem pirms teju četriem gadiem norādījusi Valsts kontrole, tā arī nav tikuši novērsti, bet šovasar atklājies, ka projektā iesaistītie nespēj atbildēt uz jautājumu, kurš tad īsti šo milzīgo infrastruktūras projektu vada. Tagad Satiksmes ministrijā tiek plānots veidot īpašu valsts sekretāra vietnieka amatu tieši "Rail Baltica" vadīšanai, taču tas, kurš šo amatu ieņems, nav zināms.

Eiropas platuma dzelzceļa "Rail Baltica" ieviešana Latvijā ir pamatīgi iekavējusies: projektēšana kavējas, nekustamo īpašumu atsavināšana būvniecības vajadzībām – arī.

"Mums neizdevās noskaidrot "Rail Baltica" projekta vadītāja vārdu, uzvārdu, amatu, kā arī pilnvaras, tiesības un atbildību. Lielākā daļa aptaujāto skaidri norādīja, ka nezina pat iestādi, kurai tas būtu jādara," trešdien, 13. novembrī, Finanšu ministrijas veiktā audita atzinumu "Kas notiek Latvijā?" citēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Viņaprāt, pašreizējā situācija, kad valdība, kurai nākamnedēļ būtu jālemj par atļaujas došanu vairāk nekā 3,5 miljardu eiro līguma parakstīšanai par "Rail Baltica" pamattrases būvniecību, skaidri nezina nedz projekta izmaksas, nedz iespējamos ekonomiskos ieguvumus, izveidojusies tādēļ, ka "Rail Baltica" projekta pārvaldības modelis ilgstoši bijis "dezintegrēts" gan attiecībā pret Satiksmes ministriju, gan attiecībā pret Ministru kabinetu kopumā.

Atbildību par izveidojušos situāciju diskusijā nevēlējās uzņemties nedz esošais satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), nedz viņa priekšteči – Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) un Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija). Briškens, kurš pirms pievēršanās politikai ilgstoši ieņēma vadošus amatus "Rail Baltica" ieviešanai izveidotajā Baltijas valstu kopuzņēmumā "RB Rail", sacīja, ka vēl 2019. gadā kopā ar saviem kolēģiem cēlis trauksmi par projekta pārvaldības problēmām, taču neesot ticis sadzirdēts. Viņš Linkaitam pārmeta situācijas slēpšanu no Ministru kabineta, apgalvojot, ka, stājoties satiksmes ministra amatā secinājis, ka bijusi "vesela virkne" informatīvo ziņojumu, kas tikuši gatavoti skatīšanai valdībā, taču ministra līmenī nobloķēti.

Lūgts paskaidrot, kas īsti ticis nobloķēts, Briškens gan minēja tikai vienu piemēru – kādu 2022. gada ziņojumu, kurā ticis ziņots, ka "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas vismaz par 2 miljardiem eiro pārsniegs 2017. gadā aplēstās izmaksas. Tagad Satiksmes ministrijā esot plānots izveidot īpašu valsts sekretāra vietnieka amatu tieši "Rail Baltica" jautājumos, šai amatpersonai uzticot jaunizveidojamas "Rail Baltica" vadības grupas vadību. Šajā vadības grupā esot plānots iesaistīt pārstāvjus no citām ministrijām, projekta ieviesējus no "RB Rail" un "Eiropas Dzelzceļa līnijām".

Linkaits diskusijā uzsvēra, ka izmaksu–ieguvumu aprēķini, kurus 2017. gadā sagatavoja kompānija "Ernst&Young", balstījušies uz tiem skiču projektiem un pieņēmumiem, kas tolaik bijuši pieejami. "Faktiskās izmaksas, kas šim projektam nāk līdzi, to mēs redzam katrā konkrētā iepirkumā. Un ar katru konkrēto iepirkumu jau mēs ejam uz valdību un šīs izmaksas uzrādām," sacīja Linkaits, piebilstot, ka līdzīga situācija esot arī Lietuvā un Igaunijā.

Tikmēr Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, kuras vadītais Valsts kontroles Pirmais revīzijas departaments 2020. gada sākumā nāca klajā ar pirmo nacionāla līmeņa revīziju par "Rail Baltica" projekta ieviešanu, norādīja, ka jau toreiz konstatētas problēmas gan projekta ieviešanā, gan tā pārvaldībā. Par revīzijas secinājumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar budžeta un finansēšanas jautājumiem, Valsts kontrole informējusi ne tikai Satiksmes ministriju un "Eiropas Dzelzceļa līnijas", bet arīdzan vairākas Saeimas komisijas un Ministru kabinetu, konkrēti – Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Tas tiekot darīts īpašos gadījumos, proti, kad Valsts kontroles ieskatā pastāv kādi īpaši riski.

Jau pēc diskusijas raidījums "Kas notiek Latvijā?" vērsās pie Valsts kontroles ar lūgumu iepazīties ar tā laika (2020. gada – red.) Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam nosūtītās vēstules saturu. Kariņam adresētais dokuments ir datēts ar 2020. gada janvāri. To parakstījusi tā laika valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Vēstulē Valsts kontrole vērš premjera uzmanību uz vairākām problēmām, tostarp norādot, ka "valstīm nav izstrādātas ilgtermiņa finanšu saistību plānošanas kārtības valsts budžetā vai budžeta stratēģijā. Lai arī trīs Baltijas valstis Starpvaldību līgumā ir uzņēmušās saistības finansēt "Rail Baltica" projekta īstenošanu, līdz šim nav izstrādātu oficiālu projekta finansēšanas plānu līdz projekta īstenošanas noslēgumam, tai skaitā pilnam projekta dzīves ciklam."

Caurskatot premjera Kariņa saraksti ar ministrijām un citām institūcijām, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pieprasījuma pērn izsniedza Valsts kanceleja, redzams, ka 2020. gada janvāra beigās premjers Satiksmes un Finanšu ministrijām (tās līdz pat 2022. gada decembrim vadīja attiecīgi Linkaits un premjera partijas biedrs, tagad Saeimas deputāts Jānis Reirs – red.) uzdevis nodrošināt Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu. Tiesa, atšķirībā no daudziem citiem gadījumiem, šajā izpaliek norādes, ka par paveikto jāinformē premjers.

Valsts kontroles ieteikumi 2020. gada 23. janvāra vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam:

Ņemot vērā iepriekš minēto par abās ar Rail Baltica projekta īstenošanu un pārvaldību saistītajās revīzijās secināto, kā arī citās Valsts kontroles revīzijās secināto par investīciju projektu finansējuma plānošanu un projektu pārvaldību Latvijā, aicinām Ministru kabinetu izvērtēt revīzijas ziņojumos norādītās nepilnības un atbilstoši savai kompetencei:

  • rosināt darbības nepilnību novēršanai, īpaši vēršot uzmanību uz apvienotās revīzijas secinājumiem par projekta finansēšanas ilgtermiņa plānu neesamību un to, ka valstīm nav izstrādāts rīcības plāns gadījumam, kad projekta kopējās izmaksas pieaug vai Eiropas Savienības līdzfinansējums ir mazāks nekā plānots. Pēc Apvienotās revīzijas rezultātu publiskošanas šā gada 7. janvārī Valsts kontrole ir aicinājus finanšu ministru un attiecīgi Finanšu ministriju risināt jautājumu par iespējamo saistību noteikšanu un atzīšanu lielajos ilgtermiņa investīciju projektos;
  • noteikt nepieciešamās darbības, lai izvērtētu budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību un sniegtu nepieciešamo atbalstu lēmuma pieņemšanā jautājumā par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām no valsts kapitālsabiedrībām;
  • izvērtēt nepieciešamību izveidot sistēmu, kādā tiek kontrolēta un uzraudzīta stratēģiski nozīmīgāko projektu attīstība, vajadzības gadījumā pārņemot atbildīgās ministrijas funkcijas.

 

 


 
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti