Kam jābūt Eiropas Parlamentā? "Latvijas attīstībai": "Apvienotais saraksts"

Ivars Ījabs, Reinis Pozņaks, Artis Pabriks, Raimonds Bergmanis, Sigita Struberga, Filips Rajevskis

Jānis Domburs 30.maijs, ceturtdiena 12:00

Kas notiek Latvijā?

Zīmju valodā. Kas notiek 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?

Kas notiek Latvijā?

Zīmju valodā. Kas notiek ar plāniem par Latvijas ekonomikas attīstību?

Kas notiek 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?

131% inflācija, kaimiņa govs, PSRS uzslāņojums, «uzņēmīguma kultūra»: būtiskākais diskusijā par divdesmit gadiem ES

Eiropas kultūra demokrātijā, biznesā un savstarpējās attiecībās, 20 gadu laikā pieļautās kļūdas un mācības, kas no tām ir jāgūst, – par šiem jautājumiem šonedēļ, atskatoties uz 20 gadiem kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gada 1. maijā, diskutēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.

Diskusijā  "Kas notiek 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?" ar savām atziņām, novērojumiem un pārdomām dalījās Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš, a/s "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs, teātra režisore Laura Groza, spāņu kultūras centra "Seneca" vadītājs Havjers Fernandess Kruzs (Javier Fernández Cruz) un LELB Pasaulē Kristus Apvienotās evanģēliski luteriskās latviešu draudzes Īrijā mācītājs Imants Miezis.

Diskusijas būtiskākās epizodes var noskatīties, spiežot uz saitēm laika līnijā:

"Varējām izdarīt daudz vairāk," salīdzinot Latvijas sniegumu pēc neatkarības pasludināšanas 1918. gadā un pirmajos divdesmit gados kopš iestāšanās ES, saka Gatis Krūmiņš.

Laura Groza par neizdarīto mājasdarbu pēc Atmodas.

"Pēc kāzām sākas īstā dzīve," atminoties laiku pirms 20 gadiem, secina Inna Šteinbuka.

"Staigājot pa Rīgu pirmajā nedēļā, ko es pavadīju šeit, es nodomāju: man nav skaidrs, es esmu Stokholmā vai Maskavā."

Bagāto valstu klubā, bet arvien nabadzīgākā no tām valstīm, kas 2004. gadā iestājās Eiropas Savienībā.

"Man govs slima, bet kaimiņam nomira, tātad viss kārtībā," Havjers Fernandess Kruzs par uztveres īpatnībām, ko novērojis Latvijā.

Vēsturnieks par uzņēmības kultūras trūkumu un atrašanos "viduvēju sasniegumu komforta zonā".

Divkopienu valsts izveidojās arī uzņēmēju vidū, uzsverot ģeopolitiskās orientācijas nozīmi, atzīst Uldis Biķis.

Miks Muižarājs: 20 gadus neesam spējuši atbildēt uz jautājumu, kāda valsts vēlamies būt.

Katru reizi, atbraucot uz Latviju, es redzu izmaiņas uz labo pusi, atzīst mācītājs Imants Miezis.

"Tilta modelis nenostrādāja."

Kāpēc Latvijai ir "vissliktākais stāsts" demogrāfijā? Imants Miezis uzsver: Īrijā valsts rūpējas par ikvienu cilvēku.

"Pilnīgi cits domāšanas veids," atminoties "Latvijas finiera" pieredzi ar bankām Lietuvā un Latvijā, uzsver Uldis Biķis.

Havjers Fernandess Kruzs par dzīves dārdzību Latvijā.

"Tas ir tā, kā latvieši to dara," vēsturnieks par sabiedrības atvērtību.

 "Ciktāl mēs ar idejām un pārliecībām pēc divdesmit gadiem esam eiropieši?"

Laura Groza par aktieru atlasīšanu galvenajām lomām teātrī un valsts pārvaldē.

"Russkij mir" ir tas, ko skatās, ko klausās, spriež Havjers Fernandess Kruzs.

Demokrātija un Eiropas kultūra. "Mums nevajadzētu novērtēt par zemu to efektu, kāds ir bijis no Padomju Savienības okupācijas," atzīmē Miks Muižarājs.

Kā nākas, ka cenas Latvijā augušas teju trīskārt vairāk nekā Eiropas Savienībā?

"Kur mēs vēl aizvien neesam gana līmenī?"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti