Kas notiek ar Rēzeknes domes atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām un pašvaldību finanšu uzraudzību?

Inga Bērziņa, Karīna Ploka, Oļegs Burovs, Aleksandrs Bartaševičs, Māris Sprindžuks, Aleksejs Rosļikovs, Ilze Bādere

Jānis Domburs 28.februāris, trešdiena 21:15

Kad jāplīvo «sarkaniem karogiem», paļāvās uz revidentiem, nevar būt visur – kā Valsts kontrole neredzēja Rēzeknes bankrotu

Rēzeknes pilsētas pašvaldība nonākusi smagā finasiālā situācijā, un izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Iemeslus situācijai pēta prokuratūra, bet par pašvaldību uzraudzību atbildīgā ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") no amata atstādinājusi ilggadējo pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču. Jautājums rodas, kāpēc Valsts kontrole, kura tagad plāno pabeigt Rēzeknes pašvaldības revīziju, šo situāciju laikus nepamanīja. Trešdienas, 6.decembra, raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā ar jauniecelto kontrolieri Edgaru Korčaginu politiķi aicināja Valsts kontroli notikušajā nevainot, norādot uz iespēju, ka notikusi apzināta nelikumību slēpšana.

VK, rotācijas kārtībā izraudzīto 19 pašvaldību revīzijā, pētot aizdevumus pašvaldībām, arī Rēzeknei, secināja, ka aizņemšanās notiek neapdomīgi. Taču šāds secinājums nav ļāvis pamanīt Rēzeknes domes problēmas, kurā tagad ir jautājums arī par spējām  tikt galā ar saistībām.

Korčagins skaidroja, ka VK jau krietnu laiku paši neveic finanšu revīzijas pašvaldībās, tās uzticot zvērinātiem revidentiem. Viņš piebilda, ka vēsturiski ir bijuši gadījumi, kad zvērinātu revidentu darbā konstatē "tādus vai citādus" trūkumus. Abi šobrīd skatāmie jautājumi gan par pašvaldību budžeta veidošanu, gan patieso saistību apmēru ir zvērinātu revidentu kompetence, sacīja Korčagins.

Arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja Viktorija Baire ("Jaunā Vienotība") akmeni meta zvērinātu revidentu "dārziņā". "Šinī gadījumā es domāju, ka pašvaldība daļu no informācijas pat slēpa," sacīja deputāte, bilstot, ka revidentiem, kurus katru gadu pašvaldības algo, tas bija jāatmasko. "Ko tas revidents tur ir darījis?" retoriski jautāja Baire.

Viņa sacīja, ka VK šādos gadījumos ir jādod skaidrs uzdevums, piemēram, Finanšu ministrijai izvērtēt pašvaldību uzņemtās saistības. 

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja  Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie")  uzskata, ka nevar VK pārmest to, kas ir noticis Rēzeknē. Viņa sacīja, ka nevar zināt, vai kādā pašvaldībā, kura nebija revidējamo vienību plānā, arī kaut kas ir noticis un dati slēpti. Savukārt VK "nevar būt visur klāt."

"Valsts kontrole nav pelnījusi šādus pārmetumus," sacīja Ābrama.  

Savukārt "Providus" pētniece un VK Sabiedriskās padomes locekle Līga Stafecka domā, ka Rēzeknes gadījums būtu jāpēta, jāsaprot, kāpēc "mēs nonākam pie vienas vai otras pašvaldības bankrota." Lai arī Stafecka uzskata, ka VK labi reaģē uz aktuālām tēmām un problēmām, iespējams, "tur kaut kādiem sarkanajem karogiem vajag plīvot stipri ātrāk". Korčagins atgādināja, kā VK saņem ziņas par briestošām problēmām – caur pašu iegūtās informācijas analīzi, pētot citu kontrolējošo iestāžu datus un uzklausot arī sabiedrību.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti