VIDEO: No gaisa ar lidmašīnu pret trakumsērgu vakcinē lapsas

It kā pēc skata parasta lidmašīna – ar kādu parasti mācās lidot, vēl tādas rāda ziņās pēc nepatīkamiem negadījumiem, taču Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" ar to devās lidojumā, lai glābtu Latvijas lapsas un jenotsuņus no trakumsērgas ienākšanas no Krievijas un Baltkrievijas.

Trakumsērga ir ļoti bīstama infekcijas slimība. Tā ir nāvējoša gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Vienīgais veids, kā no tās izsargāties ir vakcinēšanās. Tādēļ jau 10 gadus Latvijā tiek organizēta masveida savvaļas dzīvnieku vakcinēšana. Latvijā galvenie šīs slimības, kas izraisa galvas smadzeņu iekaisumu, izplatītāji ir lapsas un jenotsuņi. Vakcinējot šos dzīvniekus, no inficēšanās tiek pasargāti cilvēki un viņu mājdzīvnieki.

"Šeit mēs neredzam nevienu cilvēku ar šprici rokās un nevienu dakteri baltā halātā. Vakcinācija notiek, izmantojot aviācijas lidmašīnas un tiek izkaisītas pa visu vakcinācijas teritoriju – uz vienu kvadrātkilometru aptuveni 25 vakcīnas devas," stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.

Vakcīnas tiek glabātas uz zemes, īpašā furgonā mīnus 20 grādu temperatūrā. Īpaši patīkami tajā uzturēties nav, tomēr šādā temperatūrā vakcīnas nebojājas un neizdala savu specifisko aromātu. No ledusskapja tās tiek nogādātas īpaši aprīkotās lidmašīnās un izkaisītas virs mežiem un pļavām.

"Ir speciāla sējmašīna, kura darbojas GPS vadībā. Tiek ievadīti attālumi un atkarībā no ātruma aparāts pats regulē  sēšanas biežumu, lai attālums vienmēr būtu vienāds," skaidro pilots Kārlis Šneiders.

Pirms 10 gadiem vakcinācija notika, varētu pat teikt, ar arhaiskām metodēm. Sākumā tika lidots ar helikopteriem, vēlāk ar tautā sauktajiem kukuruzņikiem, bet pašas vakcīnas izkaisīja ar rokām. Tagad to visu dara automāts, lido ar krietni mazākām lidmašīnām, ietaupot degvielu. 

"Vakcīna ir iestrādāta lapsām un jenotsuņiem ēdamā, smaržīgā kubiciņā, kas pievilina šos dzīvniekus," stāsta PVD eksperts Mārtiņš Seržants, kaut arī raidījuma "Vides fakti" filmēšanas grupai tas nešķita vilinošs, jo izdalītā smaka cilvēka degunam nav no patīkamākajām. Līdz ar to, nav arī vēlmes to pagaršot. "Iekšā ir folija kapsula, kurā šķidrā veidā ir trakumsērgas vakcīnas vīruss. Pārkožot, šis šķidrums nonāk dzīvniekiem uz gļotādām.

Nekādā gadījumā, ja atrodat šādu kubiciņu, neņemiet to rokās, neplēsiet vaļā un neduriet pušu. Ja šis šķidrums nonāk uz cilvēka acīm, gļotādas vai kādā brūcē, tad kontaktējieties ar savu ģimenes ārstu. Iespējams, viņš ieteiks jūs vakcinēt pret trakumsērgu," uzsver PVD eksperts Seržants.

Šīs vakcīnas ir piemērotas tikai dzīvniekiem. 10 gadu laikā ir izkaisīti aptuveni 30 miljoni kubiciņu. Rezultātā pēdējo trīs gadu laikā Latvijā nav konstatēts neviens gadījums, kad kāds būtu inficējies ar trakumsērgu. Tā visa pamatā ir rūpīga plānošana. Lidmašīnas viena no otras lido 500 metru attālumā iepriekš noteiktās taisnās līnijās. Pēdējos gados vakcīna tiek izkaisīta tikai Krievijas un Baltkrievijas pierobežas apkārtnē – no Valkas līdz Viesītei.

"Šo gabaliņu var dabūt gatavu apmēram trīs nedēļās. Jānolido ir apmēram 400 lidojuma stundas. Pašreiz strādājam ar četrām lidmašīnām. Tas ir 100 stundas uz vienu lidmašīnu. Tad, kad vakcinējām visu Latviju, tad bija apmēram 1000 stundas. Tad bija jāstrādā ilgāk," atceras Vides risinājumu institūta aviācijas daļas vadītājs Jānis Ontužāns.

Pilots vienas dienas laikā nolido apmēram 1200 kilometrus. Šopavasar kopumā tiks pieveikti 60 tūkstoši kilometru, izkaisot 640 tūkstošus vakcīnu. Rudenī lidmašīnas atkal pacelsies spārnos un vēlreiz vakcinēs visu Latvijas pierobežu.

"Līdz šim nav bijuši gadījumi, kad kādam trāpītu tieši pa galvu. Šad tad gadās, ka kādam nokrīt pagalmā. Vakcinācija notiek visā sauszemes teritorijā, izņemot apdzīvotas vietas. Ja atrodat šādu kubiņu kaut kur iekritušu pagalmā, tad novietojiet to ārpus sētas, lai mūsu galvenais klients lapsa vai jenotsuns viņu atrastu un apēstu," pamāca PVD eksperts Mārtiņš Seržants.

Lielāko daļu izdevumu, kas saistīti ar vakcināciju, sedz Eiropas Savienība. Ja tomēr kādam tā šķiet pārāk liela izšķērdība, tad jāatgādina, sākotnēji trakumsērgas izplatībā nebūt nebija vainojami savvaļas dzīvnieki. "Tikai sešdesmitajos gados trakumsērga ir nonākusi no pilsētas savvaļas dzīvniekos. Līdz tam tā tika uzskatīta par tipisku pilsētas slimību, ar kuru slimo tikai suņi un kaķi. Vakcinējot savvaļas zvērus, mēs tikai atdodam parādu dabai. Lai gan šobrīd Latvija, veiksmīgi vakcinējot dzīvniekus gan brīvā dabā gan mājdzīvniekus vedot pie veterinārārstiem, ir brīva no šīs slimības, nav nekādu garantiju, ka kāda traka lapsa pie mums neatskrien no Krievijas vai Baltkrievijas," piebilst PVD pārstāvis Seržants.

Latvijai pēdējo 10 gadu laikā ir izdevies pilnībā izskaust trakumsērgu. Vakcinācija profilaktiskos nolūkos turpināsies arī nākamajos gados, jo mūsu blakus esošās divas kaimiņvalstis tai nepievērš pienācīgi lielu uzmanību. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti