Pavasaris dabā ir mīlestības laiks, medņu gaiļi izpleš savus spārnus un dzied savas dziesmas, lai pievērstu uzmanību medņu vistām. Riests notiek agrā rītausmā, bet arī vēlāk var paveikties un iespējams redzēt kādu medni. "Riests sākas apmēram martā, kad medņi sāk pamazām pa druskai dziedāt, staigāt pa zemi, vilkt spārnus sniegā un tad šīs ievilktās medņu švīkas, to varētu uzskatīt par tādu pirmo pavasara vēstnesi vai vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem, un riests var turpināties līdz pat maija vidum," stāsta AS „Latvijas valsts meži” (LVM) vides eksperts Mārtiņš Kalniņš.
"Medņu gaiļi tiešām pašreiz ir fantastiski gan vizuāli, gan, ja izdodas riestu redzēt, tad tā tiešām ir bauda acīm un dvēselei," raidījumam "Vides fakti" stāsta ornitologs Kārlis Millers.
Pavasaris ir īstais laiks doties tos vērot un, kas zina, varbūt mums paveiksies, jo dodamies vienā no medņu riesta vietām, starp citu, Latvijā tādas ir aptuveni 300. "Ja mēs vizualizējam medņu riesta vietu, tad medņu riestu varētu salīdzināt ar torti, kur ir viducītis un tad ir tās tortes šķēles. Tajā viducītī ir rangā augstākais medņu gailis un apkārt ir zemāku medņu gaiļu riestu teritorijas," skaidro LVM eksperts Mārtiņš Kalniņš. Medņu gaiļi plūcas un lielās, bet medņu vistas koķetē un liek gaiļa asinīm vārīties vēl karstāk. "Dāmas paslepus vēro, kurš ir stiprākais, kurš ir veiklākais, kaut gan no pētījumiem ar citām putnu sugām ir izpētīts, ka ne vienmēr dāmas izvēlas tos spēcīgākos un brašākos," turpina Mārtiņš Kalniņš.
Medņu gaiļi savā starpā ir lieli konkurenti. Kā labākā vieta skaitās kalna galā, meža vidū, kur viss ir pārredzams. Ja kāds cits gailis tuvosies, tad mednis uzreiz tam skries virsū, lai aizsargātu savu teritoriju. "Vidējais riesta lielums Latvijā ir no četriem līdz sešiem gaiļiem, tas ir normāls skaits. Mēdz būt arī lielāki riesti, kur ir padsmit gaiļi, mazie riesti ir divi gaiļi. Ja ir viens gailis, tad riests nav, viņam nav ar ko kauties un parādīt savu varenību," skaidro ornitologs Kārlis Millers.
Ornitologi atzīst, ka nelabprāt gribētu sev tādu draugu, kam piemistu medņa gaiļa īpašības - klaigā, kaujas un jebkuram konkurentam metīsies virsū, tomēr jāatzīst, ka medņu gailim sirds ir plaša un tas neizvēlas tikai vienu, dāmu, bet gan vairākas.
Medņus bieži vien ir ļoti grūti pamanīt, bet par viņu klātbūtni liecina mēsli, pēc kuriem var spriest, vai viņi ir zālēdāji vai gaļēdāji. "Ziemas sezonā mednis galvenokārt ir veģetārietis, viņš pamatā barojas ar priežu skujām, vasaras sezonā mednis kļūst par visēdāju, pavasarī tās ir spilves, mellenes, jaunie dzinumi, ziedi, vēlāk, kad ienākas ogas, mednis ēd arī ogas. Savukārt medņu mātes ir vairāk plēsēji, ja tā var teikt par medni, jo barojas galvenokārt ar kukaiņiem," putnu ēdienkarti izklāstīja LVM vides eksperts Kalniņš.
Tāpēc nav brīnums, ka medņus var sastapt arī mitrākās un purvainākās vietās, kuru populācija nedaudz mazinājusies. "Medņu skaits biežāk tiek vērtēts kā nemainīgs vai samazinās, ko bieži vien saista ar mežizstrādi medņu riesta vietās un laikos. Lai gan ar katru gadu vides prasības uzlabojas, mēs apzinām medņu riestus un iezīmējam papildus teritorijas, kurās neveikt mežizstrādi medņa riesta laikā," turpina Mārtiņš Kalniņš.
"Pēc pastāvošās likumdošanas medņu riestam būtu jābūt mikroliegumam, lielā daļā valsts teritorijas tā tas arī ir. Problēma ir tanī, ka ne visi riesti būtu apzināti, ir arī riesti, kas nav zināmi un ir riesti, kas tiek pašreiz formēti kā mikrolieguma teritorijas," skaidroja ornitologs Millers.
Vēl nesen mikroliegumos nedrīkstēja veikt nekādas saimnieciskās darbības, bet jau vairākus gadus tas ir atļauts, tiesa, riesta laikā joprojām meža retināšanas vai kādus citus darbus veikt nedrīkst. "Ar medņiem bija tā, ka medņu mikroliegumi aizauga ar krūkļiem un bērziem, maziem bērziņiem un eglēm, un, cik es zinu, lielāko daļu mednis pavada uz kājām, tādējādi viņam ir apgrūtinoši pārvietoties. Viņš neredz ienaidnieku pa lielu gabalu, viņš nevar izvairīties un iet bojā," pastāstīja LVM vecākais meža eksperts Kaspars Riže.
Medņiem piemērotākā mājvieta ir priežu mežs, bet citviet ir arī egles, lai varētu paslēpties no kādiem plēsējiem, piemēram, vanagiem. Ja medņi būs pratuši izvairīties no plēsējiem un veiksmīgi izdejojuši, izdziedājuši un arī izkāvušies, tad jau maija sākumā ligzdās ir pirmās olas. Visbiežāk medņus var novērot ceļa malās, kad tie iet ēst granti vai arī dodas vannas priekos, bet jāatceras riesta laikā medņus netraucēt, ja nē, var dabūt trūkties, vērojot putnu vairošanās priekus.
