Vecdaugavas pļavā atgriezusies retā jūrmalas armērija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pateicoties brīvprātīgo darbam, Vecdaugavas pļavā atgriezusies reti sastopams augs - jūrmalas armērija, informē Dabas aizsadzības pārvalde (DAP).

DAP eksperti, apsekojot pērn iniciatīvā "Daru labu dabai" apsaimniekoto pļavu dabas liegumā "Vecdaugava, konstatējuši reto un īpaši aizsargājamo pļavas augu – jūrmalas armēriju. Eksperti norāda – augs atkal sācis augt pļavā, jo pagājušā gadā tur notikusi atjaunojošā pļaušana. Piedaloties brīvprātīgajiem, siena talkā pļava atbrīvota no invazīvās sugas – zeltslotiņas, kas bija pārmākusi pļavu.

DAP atzīmē, ka jūrmalas armērija (Armeria maritima) Latvijā un Baltijas reģionā ir īpaši rets augs.  Tā ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.

Šī retā suga aug tikai sausās pļavās un smilšainās vietās ar skraju veģetāciju, piemēram, piejūras pļavās, kam raksturīga sāļa augsne, tādēļ Latvijā tā novērojama ļoti nedaudzās vietās.

Lielākoties to var sastapt Rīgas līča dienvidu daļā, Rīgas pilsētā, tostarp dabas lieguma "Vecdaugava" pļavās. Taču augu arvien nopietnāk apdraud pļavu izmīdīšana, uzaršana vai aizaugšana ar citām mazprasīgākām sugām.

Tā bija noticis arī ar konkrēto pļavu dabas liegumā "Vecdaugava", kur pērn pie darba divās talkās ķērās brīvprātīgie. Teritoriju, kuru savulaik izmantoja ganībām, bija sākuši pārņemt krūmāji, kā arī dažādas invazīvās sugas, tostarp zeltslotiņas. Viens šī auga eksemplārs spēj nogatavināt vairāk nekā tūkstoš sēklu, tādējādi strauji pārmācot vietējo augu sabiedrību un kaitējot gan pilnvērtīgai kukaiņu dzīvei, gan augu sugu attīstībai.

Pateicoties savlaicīgai pļavas nopļaušanai (pirms invazīvās zeltslotiņas paspējušas nogatavināt sēklas), kā arī siena savākšanai, šogad retā jūrmalas armērija pļavā atkal bija atrodama. Kuplākā skaitā šeit šogad sastopamas arī retās un īpaši aizsargājamās jumstiņu gladiolas, kas aug tikai lielo upju palienēs.

Tāpat te mitinās tikai dabiskiem zālājiem raksturīgā dzirkstelīte, zeltainā gundega, klinšu noraga, ziemeļu madara, kā arī vairāki populāri ārstniecības augi, norāda DAP.

"Pļaušana un siena vākšana ir viens no būtiskākajiem dabiskas pļavas apsaimniekošanas priekšnoteikumiem. Esam ļoti gandarīti, ka pērnā gada divas pļavas pļaušanas un siena savākšanas aktivitātes jau šogad vainagojušās ar tik uzskatāmiem rezultātiem. Paldies brīvprātīgajiem par paveikto dabas daudzveidības sekmēšanā!" pauž DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

Viņš cer, ka Latvijā, kur zālāji ir vieni no apdraudētākajām biotopu grupām, kuru platības pēdējo 50 gadu laika strauji samazinājušās, šādi pozitīvie stāsti ar gadiem tikai vairosies, un nākotnē varēs lepoties ar daudzām bioloģiski vērtīgām un daudzveidīgām pļavām, kas sniedz patvērumu dabas retumiem.

Šajā vasarā pļavas apsaimniekošana turpināsies. Daļa pļavas teritorijas jau sākta pļaut, un tuvākajās nedēļās darbi turpināsies. Jūlija sākumā DAP cer uz brīvprātīgo atbalstu siena savākšanas aktivitātē. Interesentus, kuri vēlētos pieredzēt siena talku, nedodoties tālu prom no Rīgas, pārvalde aicina sekot līdzi informācijai tās mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti