Vai zini?

Vai zini, ka eksistē eposa "Lāčplēsis" tā saucamais "Krapes eksemplārs"?

Vai zini?

Vai zini, kā tapa tērpi rokoperai "Lāčplēsis"?

Vai zini, ka bites pašas neražo dažādu ziedu medu?

Vai zini, ka bites pašas dažādu ziedu medu neražo?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Bites nektāru vāc un to pārstrādā medū ne jau tāpēc, lai tas nonāktu uz mūsu galda un vēderos. Bites to dara vienīgi un tikai savām vajadzībām. Bet, ja nu kāda medus burka nonāk līdz mums un uz etiķetes ir rakstīts – dažādu ziedu medus, tad ziniet: medus mikslis, kas ir burkā, nav bišu oriģinālais ražojums.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Lai cik tas dīvaini arī būtu, dažādu ziedu medu ražo biškopji. Proti, sākot ar pavasari un līdz pat sezonas beigām bites katru medus veidu ievāc un šūnās novieto atsevišķi. Vasaras otrā pusē medus rāmīti paceļot pret sauli, to var ne tikai ļoti labi redzēt, bet arī sagaršot. Kārē ir tāda kā medus varavīksne, ar dažādām tonalitātēm un slāņu biezumiem, un katrā no tiem ir medus ne tikai ar atšķirīgu konsistenci, bet arī garšu.

Tātad bites katru medus veidu ievāc un novieto atsevišķā noliktavā. Bet biškopis, kāres atņemot vienu vai divas reizes gadā un liekot medus sviedē, šo varavīksni sajauc ķīselī. Un tā rodas dažādu ziedu medus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka bites, vācot nektāru, nelido kur nu kurā – no viena veida ziediem uz citiem, un tad nu vienā šūniņā tiek salikts viss, kas bijis pie rokas jeb bites gadījumā – snuķīša. Kā jau minēju, bites medu vāc nevis cilvēku, bet gan savām vajadzībām. Un tas ir izdzīvošanas instinkts: lai pavasarī un vasarā pietiktu barības savas kondīcijas uzturēšanai, jaunās paaudzes nolikšanai uz kājām un galu galā – lai būtu medus krājumi garajam ziemas periodam.

Tāpēc netiek tērēti spēki, knakstoties pa dažādām puķēm, krūmiem un kokiem, bet bites nektāru ievāc no tiem augiem, kas tobrīd vislabāk medo un no kuriem ir sagaidāma lielākā raža.

Mums, cilvēkiem, jau ir līdzīgi vai tādi paši instinkti. Piemēram, ja mums ir kupla ģimene un mēs pārtiekam tikai no kartupeļiem, kuri nodrošina mūsu darba spējas vasarā, paralēli mums ir jādomā arī par to, kā piepildīt pagrabu ziemas krājumiem... Vai tad mēs skraidītu riņķī pa pasauli, vācot pa pieciem, divdesmit vai piecdesmit kartupeļiem no desmit laukiem, ja kaut kur būtu lauks ar tūkstošiem kartupeļu? Nē taču.

Turklāt bites, vācot medu, nelido "uz dulllo" jeb kur nu kurai ienāk prātā.

Ir bites-izlūki jeb speciālās vienības, kas dodas izlūkot apkārtni un paņem provi no tobrīd interesējošajiem ziediem. 

Ko nozīmē – paņemt provi? Nu, apmēram to pašu, ja kāds vīrs, pagaršojis vairākas alus šķirnes, atnācis mājās, teiktu, ka garšīgs un labs ir tikai tumšais alus, bet pārējie ir kā ūdens. Un uz to krogu nevajag iet, jo tur alus ir maz un drīz beigsies!

Tā arī bites-izlūki: atrod ziedus, kuros cukura sastāvs ir visģeldīgākais, novērtē, cik labs varētu būt ienesums, un, ja viss ir kārtībā, lido atpakaļ uz stropu un ar speciālu deju pārējām bitēm nodod informāciju, kur, cik tālu un pat to, cik liela vai maza varētu būt nektāra raža.

Tāpat arī no izlūku pārnestās smaržas, nektāra vai putekšņu garšas pārējās bites spēj ātri orientēties un atrast attiecīgo nektāraugu.

Jā, bites ir unikālas būtnes. Bites uz mūsu planētas droši vien ir perfektākā kopiena – ja raugāmies uz darba dalījumu, sadarbību un rezultātu.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti