4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Ceturtā studija

Kā, šķirojot atkritumus, tikt galā ar mikroplastmasas kalniem?

Vai visus maizes maisiņus drīkst mest šķirojamo atkritumu konteinerā?

Pat uz viena ražotāja maizes iepakojumiem mēdz būt dažādi materiālu apzīmējumi – PP vai LDPE –, kas var radīt šaubas, vai konkrēto iesaiņojumu drīkst mest pārstrādājamo atkritumu konteinerā.  Atkritumu apsaimniekotāja “ZAAO” pārstāve Zane Leimane norādīja, ka iedzīvotāji šajos konteineros drīkst mest visus maizes plastmasas iepakojumus.

Raidījuma “4. studija” skatītājs Daniels no Limbažu novada pamanījis, ka uz atkritumu apsaimniekotāja “ZAAO” konteineriem, kur iespējams bez maksas nodot šķirotos atkritumus, norādīts, ka tiek pieņemts LDPE, bet ne PP plastmasas iesaiņojums.

“”ZAAO” iesaka pirms pirkšanas pārliecināties par izmantoto materiālu. Diemžēl lielākā daļa ražotāju izmanto tieši PP plastmasu. Pat maizei. Pat viens ražotājs maizes iesaiņošanai izmanto gan PP, gan LDPE,” norādīja Daniels.

“ZAOO” pārstāve Leimane skaidroja, ka iedzīvotāji konteinerā drīkst likt visus maizes maisiņus:

Cilvēkam nevajadzētu ikdienā mēģināt atcerēties burtu kombinācijas un meklēt tās uz katra maisiņa,

jo mainās arī sadarbības partneru prasības pret mums. Šīs prasības dienu no dienas vislabāk zinās mūsu darbinieki – ko var nošķirot un nodot pārstrādei un kas aiziet tomēr uz apglabāšanu”.

Latvijā pārstrādā plastmasas iepakojumu gan ar PP, gan LDPE apzīmējumiem, tomēr PP materiālu pārstrādā mazāk.

Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plāns paredz no aiznākamā gada sākt reāli motivēt uzņēmējus izvēlēties pēc iespējas videi draudzīgākus iepakojuma materiālus, nepārstrādājamiem materiāliem ieviešot lielāku nodokli, norādīja VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

“Būtu nepieciešams radīt finansiālu stimulu izvēlēties videi draudzīgāku iepakojumu un attiecīgi tam, kas nav pārstrādājams, jāpielāgo pilns dabas resursu nodoklis. Savukārt tos, kas ir videi draudzīgāki, no papīra vai bioloģiski noārdāmās plastmasas, padarītu interesantākus un plašāk izmantotus,” pauda Ozola.

Uzņēmuma “Latvijas maiznieks” pārstāvis Māris Daude apšaubīja, vai nodokļa palielināšana būs efektīvs risinājums. Nodoklis par iepakojuma izmantošanu jau šobrīd ir ļoti augsts un gadā izaugot pat par 10%. Ražotājs jau tagad darot visu iespējamo, lai uzņēmums strādātu videi draudzīgā režīmā, samazinot iepakojumu izmērus un uz tiem izmantojamo krāsu daudzumu, kā arī skaitu.

“Jautājums – iepakojuma ražotājam, lai saražo kādu jaunu, unikālu iepakojumu, kas būs videi vēl draudzīgāks, jo mēs jau kā maizes ražotāji ar lielāko prieku iepakotu videi vēl draudzīgākā iepakojumā, ja tāds būtu. Bet Baltijā tāds nav pieejams,” sacīja Daude. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt