Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vai priekšvēlēšanu avīzes der iekuram. Skaidro vides eksperti

Priekšvēlēšanu laikā neviens vien savā pastkastītē ir saņēmis dažādu politisko spēku interesēs izdotas avīzes. Pirms šo avīžu izmantošanas iekuram, rūpīgi jāizpēta papīrs, jo daļa no reklāmas materiāliem izmantotā papīra nav dabai draudzīga, raidījumam “Vides fakti” ieteica vides eksperti.

Rūpīgi jāizpēta papīrs

Viens no izplatītākajiem paņēmieniem, ko ar avīzēm iesākt, ir tās izmantot iekuram krāsnī vai kamīnā. Taču vides eksperti iesaka būt uzmanīgiem un pirms dedzināšanas pievērst uzmanību papīra un drukas kvalitātei. Jo papīrs dzeltenīgāks un raupjāks, jo mazāk balināts un iekuram draudzīgāks, savukārt, ja tas apstrādāts ar dažādām krāsām, lakām vai līmēm, tas satur vielas, kuras nebūtu vēlams dedzināt.

Tiesa, pēdējos gados papīra industrija ir mainījusies un vismaz Eiropas Savienībā ražotais papīrs balināts tiek videi draudzīgākā veidā. “Papīra rūpniecība pēdējos padsmit gados ir diezgan mainījusies, vides snieguma ziņā ir vērojami uzlabojumi. Hlora balināšana, kas senāk bija viena no populārākajām, izplatītākajām metodēm, īsti vairs netiek izmantota. Ir labākas, uz skābekļa balstītas alternatīvas, kas palīdz papīra baltumu panākt pietiekamā līmenī,” norādīja biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Lielākoties priekšvēlēšanu avīzes tiek drukātas Latvijā un visbiežāk tām tiek izmantots parasts avīžpapīrs. Tas liek domāt, ka dedzināt šādas avīzes var un risks saelpoties ko nevēlamu ir ļoti zems. Taču avīžu, bukletu un žurnālu materiāli var būt arī ļoti dažādi.

“Izdevumus, kas ir veidoti no glancētāka, spīdīgāka materiāla, es neieteiktu dedzināt.

Krāsnīs sadegšanas temperatūra nav tik augsta, līdz ar to sadegšana notiks nepilnīgi – var būt dioksīni, var būt noturīgie organiskie piesārņotāji, kas nebūs lielās koncentrācijās. Bet šis papīrs arī kā iekurs nebūs efektīvs. Atkarībā no to vielu daudzuma tas var mazliet sakust, saķept. Būtībā būs sasmērēta krāsns,” centienus dedzināt uz videi nedraudzīga papīra drukātus izdevumus skaidroja Baltijas Vides Foruma vides eksperte Līga Stokmane – Blaua.

Pirms dedzināšanas ir jāpārbauda vai avīzē nav lieku detaļu – piemēram, kniedes vai dažādi stiprinājumi, ko pirms dedzināšanas ir jāizņem.  Ja avīzes kurinām dabā, tad ir jāpatur prātā, ka pēc sadegšanas pelnos paliks metāliskās kniedes un citas detaļas, kuras vēlāk var apēst dzīvnieki. Ja kurinām krāsni mājās, tad jāapsver, kas tālāk notiks ar pelniem – tos kaisot dārzā, turpat tiks izkaisītas arī nesadegušās kniedes, ar kurām iespējams savainoties vēlāk ravējot dārzu.

Ko partijas iesāk ar makulatūru?

Praktiskāk noskaņotie avīzes izmanto gan ietīšanai, gan žāvēšanai, taču pašas partijas  uz jautājumu, ko dara ar pāri palikušajām avīzēm, atbild nelabprāt. “Latvijas Zaļā Partija” un “Zemnieku Savienība” uz “Vides faktu” jautājumu neatbildēja, tikmēr “Jaunā Konservatīvā partija”, “Attīstībai/Par” un “Saskaņa” norādīja, ka viņiem avīzes pāri nepaliek.

“Nacionālā Apvienība” apgalvoja, ka neizdalītās avīzes tā patur savā arhīvā, bet, ja pārpalikumu ir daudz, tos nodod pārstrādē, kamēr “Jaunā Vienotība” atklāti atzina, ka avīzes izmanto dažādās ikdienišķās darbībās, tostarp iekuram.

Jautāta, vai ir jēga izdot avīzes, kuras drīzāk izmantos iekuram, nevis lasīs, sabiedrisko attiecību aģentūras “A.W.Olsen & Partners” līdzīpašniece un vadītāja, Latvijas Universitātes docente Olga Kazāka norādīja, ka tomēr ir daļa auditorijas, kura nelieto nedz tradicionālos medijus, nedz sociālos tīklus, un tās uzrunāšanai šādu izdevumu veidošana ir attaisnojama. Turklāt pat, ja cilvēks nelasa priekšvēlēšanu avīzi, tā var sasniegt savu mērķi – uzrunāt potenciālo vēlētāju. “Ja kādu laiku avīze uzturas mājās,  iespējams, tiek pamanītas sejas vai kādi lielāki izceltie saukļi, vēstījumi. Patiesībā vēstījumam nonākt cilvēka mājās ir ļoti augsta vērtība,” norāda Kazāka.

Vides eksperts nosoda balonu izmantošanu politiskajās kampaņās

Tikmēr vaicājot, kā vērtējami citi partiju centieni uzrunāt vēlētājus, Brizga uzsvēra, ka pavisam noteikti partijām savās politiskajās kampaņās nevajadzētu izmantot balonus. “Baloni ir diezgan daudz kritizēti. Piemēram, Eiropas Savienība aizliedza plastmasas balonu kociņus, pie kā piestiprināt balonu. Pie pašiem baloniem neķērās klāt tāpēc, ka bija pārāk grūti kaut kādas citas alternatīvas izdomāt. Nevajadzētu vismaz laist balonus gaisā, paziņojot par politiskās kampaņas sākumu. Baloni saplīsīs, kaut kur nokritīs, un mēs viņus nekad nesavāksim atpakaļ,” norāda Brizga.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt