Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Agrie ziedētāji

Vides fakti

Vides fakti

Zagtās puķes un stādi

Vai dabā sastopamos augus drīkst pārstādīt savā dobē?

Laikā, kad dabā viss pamazām zied un plaukst, var rasties vēlme izrakt kādu stādu un iestādīt to savā dobē. Ja savvaļā sastopamais augs nav aizsargājams un tas arī neatrodas aizsargājamā dabas teritorijā, tad savām vajadzībām to mazos apjomos var noplūkt vai pārstādīt, Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons. Taču pilsētās nedrīkst plūkt vai rakt nevienu augu – pat ja tas nav aizsargājams.

Pilsētās plūkt vai rakt augus nedrīkst

SIA “Rīgas meži” daļa “Dārzi un parki” vadītājs Jānis Lediņš norādīja, ka katru gadu apstādījumos kaut kas tiek aiznests un to nākas pamanīt novēloti. Taču ir bijuši arī gadījumi, kad Grīziņkalnā pašvaldības policijas kameras fiksēja, kā tumsas aizsegā kāds mēģināja tikt pie noskatītajiem augiem.

“Šogad mēs redzam – krokusi zied! Tas ir pagājušā gada rudens darbiņš, ko mēs esam salikuši zemē. Ar tiem ļoti neviens neaizraujas, bet pamatā aizraujas ar atraitnītēm un vasaras puķēm,” atklāja Lediņš.

Lielā cieņā garnadžiem esot tradicionālās puķes to ziedēšanas laikā. “Tās pamatā ir tulpes un narcises. Maijā, jau tad, kad tuvojas vasara, tulpes un narcises uzzied arī tepat, pie Brīvības pieminekļa, un tad ir nereti redzēti gadījumi, kad pie Brīvības pieminekļa kāds atļaujas noplūkt tulpes. Arī pie Blaumaņa pieminekļa bija skaistas tulpes, kuras noplūca veselu buķeti. Pie Barona pieminekļa Vērmaņdārzā mums bija dobe, kur tika sastādītas vasaras dālijas – taču tās ļoti ātri sāka pazust, “ skaidroja Lediņš.

Policijā Rīgas “Dārzi un parki” nevēršas, ja ir pazudis kāds atsevišķs zieds, tomēr, ja nodarījums ir lielāks, tad gan vainīgais var tikt saukts pie atbildības. Sods par apstādījumu bojāšanu var būt no 70–500 eiro.

Plūcot augus savvaļā, jābūt uzmanīgiem

Rihards Miķelsons norādīja, ka aizsargājamās un īpaši aizsargājamās augu sugas regulē sugu un biotopu aizsardzības likums. Tādas sugas ir aizliegts plūkt, pārstādīt un tirgot – gan pārdot, gan pirkt. Ja šādas darbības notiek, tad tās ir administratīvi sodāmas.

Savukārt, ja augs nav aizsargājams, tad savām vajadzībām to mazos apjomos var noplūkt. Tiesa, ir jābūt uzmanīgam, kurā teritorijā tas aug. “Piemēram, ja ir izveidots mikroliegums jumstiņu gladiolai, kas ir aizsargājama suga, tad, protams, nevar šo augu iet un postīt. Ja tā ir aizsargājama pļava, tad arī būtu vēlams šos augus šeit nelasīt,” pauda speciālists.

“Lielai daļai aizsargājamo teritoriju, īpaši lieliem nacionāliem parkiem, ir izveidoti individuālie aizsardzības noteikumi, kur ir minēts, ko tajos drīkst darīt un ko nevar,” viņš uzsvēra.

“Ir arī īpaši aizsargājamo teritoriju zonējumi, kur ir neitrālā zona, kur var darboties krietni brīvāk,” skaidroja Miķelsons.

Kā atpazīt aizsargājamos augus?

Var vadīties pēc pavisam vienkārša principa: jo augs ir krāšņāks vai neparastāks, jo lielāka iespēja, ka tas ir aizsargājams. Plūcot šādus augus, speciālisti iesaka piekopt to pašu principu, ko sēņojot: ko nepazīsti, to neplūc! Bet, ja šāds augs tomēr gadīsies jūsu vāzē vai piemājas dobītē, par to var saņemt sodu.

“Ir bijuši gadījumi saistībā ar naktsvijolēm, dzegužkurpītēm un citām orhidejām, jo tie ir krāšņi augi, kurus puķu pārdevējiem gribas buntītēs pārdot,” norādīja Miķelsons.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt