Staltbriežiem visbīstamākais ir kailsals, jo nepieciešamo mitrumu tie uzņem no sniega. Izrādās, ka lielā salā staltbrieži kļūst draudzīgāki kā citkārt.
Brieži visu gadu dzīvo ārā, tāpēc ziemā tiem uzaug biezāks kažoks.
Staltbriežu tēviņi visu gadu arī pastiprināti ēd, tā gatavojoties riesta laikam, jo pārošanās laikā staltbrieži pārstāj baroties.
Ja pārošanās laikā staltbriedis iztērē visus savus spēkus, tad tam ir risks nepārziemot.
Pēc riesta, kas ilgst teju mēnesi un kulmināciju sasniedz septembra beigās, tēviņi ir krietni zaudējuši svaru. Pēc baura laika bullim par govi nekādas intereses nav, tāpēc nereti tēviņi dzīvo kā draugi vienā mājsaimniecībā. Govīm pēc briedēna piedzimšanas galvenais uzdevums ir rūpēties par savu bērnu, savukārt bullis atkal gatavojas nākamajam riesta laikam.
Staltbrieža ragi var svērt pat vairāk nekā 10 kilogramus, tā ir smaga un grezna rota. Staltbriedis katru gadu ziemas beigās nomet savus ragus un teju tūlīt sāk augt jauni. Ragi staltbriedim aug iespaidīgi ātri – pat trīs centimetrus dienā.
Pastāv mīts, ka, saskaitot ragu žuburus, var noteikt dzīvnieka vecumu, taču Pērse uzsvēra, ka tā nav taisnība. Bullim labākie ragi ir vecuma posmā no 8–10 gadiem, lai gan dzimumgatavību tie sasniedz jau trīs gadu vecumā. Bet, runājot par staltbriežu mūža ilgumu, jāteic, ka briežu dārzos tas ir iespaidīgs un var sasniegt pat 20 gadus.
