Rīgas ielās uzrunātie iedzīvotāji ar nokalpojušām spuldzēm rīkojas atšķirīgi. Daži tās nodot speciālajos savākšanas punktos, citi pat nav aizdomājušies, kas ar tām būtu jādara.
Latvijā izdegušās spuldzītes iespējams nodot tajās pašās veitās, kur tās iegādātas. Arī “Vides faktu” izmēģinājums pierādīja, ka vairumā gadījumu izdegušās spuldzītes ir iespējams nodot to tirdzniecības vietās. Tās var nodot arī šķirošanas laukumos, kuru Latvijā ir vairāk nekā 70.
Spuldzes var iedalīt trīs kategorijās – halogēnās, LED un gāzizlādes jeb kompaktās luminiscences spuldzēs. No trim minētajām videi un cilvēkam visbīstamākās ir pēdējās.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Apgaismes laboratorijas eksperts Kārlis Zālītis stāsta par to bīstamību: “Luminiscences spuldzes – ja sasitam, tad mēs diemžēl vidē atbrīvojam dzīvsudraba tvaikus, ar visām no tā izrietošajām sekām. Dzīvsudraba tvaiki, nonākot organismā, izraisa neiroloģiskas problēmas. Un, ja dzīvsudrabs ir nonācis dabā, tas var nokļūt arī barības ķēdē.”
Vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA „Eco Baltia vide” pārstāvis saka, ka lielākoties cilvēki ir slinki, bet spuldžu šķirošanas punktos tās pārsvarā nodod juridiskas personas un servisi. Iemesls –
juridiskām personām ir jāuzrāda, kas notiek ar izdegušām spuldzēm, bet fiziskām personām šādu prasību nav.
Gadā Latvijā pārdod aptuveni 145 tonnas spuldzīšu, no kurām pārstrādāti tiek mazāk nekā 50%. Daži no spuldzīšu veidiem ir videi un cilvēkam kaitīgāki, citi mazāk, taču jebkurā gadījumā, ja spuldzīte ir beigusi kalpot, to vajadzētu nodot utilizācijai.
Par šķirošanas laukumu pieejamību atbildīgas ir pašvaldības. Ja šādu laukumu nav, iedzīvotājiem ir tiesības tādus pieprasīt.
