Rīgā, Pārdaugavā, Friča Brīvzemnieka pamatskolas 4. klasē šis rudens ir darbīgs. Skolēni var mācīties kopā, klātienē, un klases audzinātāja Elīna Skuja bērnus mudina piedalīties Rīgas Zooloģiskā dārza rīkotājā akcijā "Zoozīļuks". Bērni zīles vāc gan pašu priekam, gan arī, lai palīdzētu dzīvnieciņiem. Uzvara šeit nevienam nav galvenais.
Kāpēc ir svarīgi tās zīles salasīt?
Tāpēc, lai viņiem [dzīvniekiem] būtu, ko ēst!"
"Drīz tuvojas ziema, bet zoodārzos, visticamāk, nepietiks ēdiena visiem, tāpēc ir svarīgi arī mums palīdzēt dzīvniekiem."
"Lai dzīvniekiem ziedotu ēdamo."
"Man patīk salasīt, jo tas ir dzīvniekiem kā gardumi."
"Man patīk tiešām lasīt tās zīles, jo es palīdzu tik daudziem dzīvniekiem."
"Es tās lasīju Uzvaras parkā."
Tā vēlme ir uzvarēt vai tu vairāk prieka pēc to dari?
"Tā, prieka pēc."
"Principā ir arī vēl viens iemesls iziet pastaigā."
"Man svarīgi to darīt ir tāpēc, ka tas palīdz dzīvniekiem."
Vai ir arī ir tāds sacensību gars ar klases biedriem?
"Nav tas svarīgi."
"Man ir svarīgi salasīt, jo dzīvnieki man šajā pasaulē nozīmē ļoti daudz un, ja viņu nebūtu, es nezinu, ko es vispār darītu."
"Es dzīvniekiem gribu palīdzēt, jo es saprotu, ka drīz būs ziema un viņiem būs grūti paēst, un Rīgai tā jau ir maz naudas un, lai viņi netērē naudu pērkot ēdienu visiem dzīvnieciņiem."
Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns gan mierina – nav tā, ka bez zīlēm dzīvniekiem nāktos ciet badu. Patiesībā minimāli nepieciešamo daudzumu nereti sarūpē arī vienas skolas bērni, taču šeit svarīgākais ir iespēja procesā iesaistīt jauniešus un mācīt viņiem dabas gudrības un to, cik svarīgi ir palīdzēt dzīvniekiem.
Zīles zooloģiskajā dārzā primāri izmanto diedzēšanai. Dīgstus ēd dažādi kukaiņi, savukārt lapgriežskudras lapas sagriež mazos gabalos, nes uz pūzni un tur uz lapām audzē sēnes, kuras lieto uzturā. Pārējās zīles nonāk lielāku un mazāku dzīvnieku, piemēram, dzeloņcūku un kamieļu mutēs.
"Ir ziema un zaļie lakstaugi nav pieejami dabā, tad par šo visu ir jārūpējas mums. Tāpēc mums ir nepieciešamas šim mērķim tieši vismaz 500 kg zīļu un tad šīs zīles tiek diedzētas," saka Lielkalns.
Parasti gan tiek atvests krietni lielāks daudzums zīļu, tādēļ zooloģiskajam dārzam diedzēšanai ir iespēja atlasīt pašas kvalitatīvākās. Pārējās apēd dzīvnieki.
"Gadā mums zoodārza dzīvniekiem vajadzētu apmēram 5 tonnas. Tepat kamielis labprāt pamielosies, brieži dažādi pamielosies, grauzējiem dažādiem ļoti patīk. Tāpat – mandarīnpīlēm.
Un, protams, galvenais akcents uz mūsu kukaiņiem, kuriem šīs zīles tiek diedzētas," stāsta zoodārza pārstāvis.
Tikmēr Friča Brīvzemnieka pamatskolas 4.a klases skolotāja Elīna Skuja šajā projektā saskata vēl plašāku ieguvumu. "Viens iemesls – labie darbi. Otrs iemesls noteikti ir tas, ka tā ir lieliska pastaiga un lielisks kopā būšanas laiks. Mums ir saruna par dabas zinībām – kādi kukaiņi un dzīvnieki, ko ēd no šīs zīles un principā mēs nonākam pie tādas lieliskas kompetenču pieejas, kas šobrīd ir mūsu izglītības vadmotīvs!"
Tikmēr Āgenskalna sākumskolā šogad akcijā piedalās 4. d klase.
"Te ir ozols, te ir ozols. Sporta skolotājs teica, ka nedrīkst visas zīles nolasīt, jo viņam esot kaut kādas sporta… Jā! Mēs metam zīles," klases audzinātāja Maija Apīne izved pa skolas teritoriju, kurā ozolu netrūkst. Tā ir viena no vietām, kur klase lasa zīles. Tomēr ne tikai – katrs skolēns to dara arī brīvajā laikā – pie mājām, parkos, laukos un citviet. Piedalīties akcijā pamudinājusi skolnieka Marata mamma Aija Sproģe.
"Tas ir citādāk – aiziet uz zooloģisko dārzu, nevis vienkārši nopirkt biļeti un tagad mēs aiziesim paskatīsimies uz zvēriņiem. Šis ir nedaudz radošāk. Mums skolā ir labo darbu nedēļa un labos darbus ir grūti vienā dienā savākt. Tad mēs, skolotājas mudināti, solīti pa solītim salasām," saka Sproģe.
Klases audzinātāja Maija Apīne uzskata – ozolzīļu lasīšana ir arī labs veids, kā bērniem mācīt rūpes par citiem.
"Mēs mācām, ka palīdzam mazākiem brāļiem. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi. Es arī bērniem saku - ja arī mēs neiegūsim pirmo vietu Latvijā, mēs būsim devuši savu pienesumu," norāda Apīne.
Tiesa, idejas iniciatores Aijas Sproģes dēls Marats un viņa klasesbiedrs Filips gan nedaudz tomēr cer, ka izdosies uzvarēt.
"Nu, es salasīju vienu maisu – kādus 2 kilogramus. Es gribu dabūt biļeti uz zooloģisko dārzu un gribu, lai vāveres un mežacūkas dabū, ko ēst," saka Marats. Filips piebilst: "Man īsti nepatīk lasīt zīles. Man vairāk kastaņus. Bet palīdzēt zoodārzam dabūt zīles ir forši."
Svarīgi lasīt kvalitatīvas zīles, bez caurumiem. Tās no 1. līdz 4. oktobrim jānodod Zooloģiskajā dārzā iespējami sausas, kartona kastēs. Labāko zīļu piegādātāji saņems iespēju piedalīties ekskursijā pa zooloģisko dārzu.
