Zināmais nezināmajā

Pētnieks Andris Andrušaitis saņēmis prestižo Baltijas Jūras fonda balvu

Zināmais nezināmajā

Austrumu un Rietumu kultūrattiecības un valodu atšķirības

Labas manieres, esot dabā, jeb kā atpūsties dabā videi draudzīgi

Rīgas zoodārza zvēriem joprojām kaitē netaktiski cilvēki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Neskatoties uz to, ka zoodārza teritorijā izvietotas brīdinājuma zīmes par dzīvnieku nebarošanu, kā arī šāds uzraksts lasāms pie galvenās ieejas, cilvēki mēdz aizbildināties, ka pie konkrētā voljēra nav rakstīta šāda informācija. Zoodārza apmeklētāji ir kļuvuši viltīgāki un vadās pēc principa – ja nav rakstīts, ka kaķi nedrīkst likt mikroviļņu krāsnī, tātad drīkst to darīt, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” ironizē Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

2017. gadā bojā aizgāja jēriņš, kuru zoodārza apmeklētāji pārbaroja ar maizi, bet gadu vēlāk tāds pats liktenis piemeklēja ziemeļbriedēnu. Neraugoties uz šādiem, plašsaziņas līdzekļos skaļi izskanējušiem gadījumiem un zoodārza teritorijā izliktajām brīdinājuma zīmēm, cilvēki turpina šo noteikumu neievērot.

“Tā ir cilvēku ļoti liela vēlēšanās būt pie dzīvnieka tuvāk. Dzīvnieks, atsaucoties uz barības kumosu, it kā rada uzreiz prieku apmeklētājam. Vēl viens iemesls ir arī  mazie zoodārzi, kuros dzīvniekus drīkst barot, bet tur ir atšķirība, ko daudzi varbūt neuztver – Rīgas zoodārzu apmeklē apmēram 300 tūkstoši cilvēku gadā, mini zoodārzā šīs skaitlis ir par dažām nullēm mazāks,” skaidroja Lielkalns, piebilstot, ka mini zoodārzā var izkontrolēt, ko, kas un cik baro dzīvniekus.

Turpretī Rīgas zoodārzā, saņemot daudz vienveidīgas pārtikas, dzīvnieks neēdīs to, kas viņam nepieciešams. “Līdz ar to sākas vielmaiņas līdzsvara izjukšana, veselības problēmas, un tad aiziet ķēdīte tālāk pat līdz letālam pasākumam,” skaidroja Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis.

Apmeklētāju rīcību uzrauga zoodārza darbinieki, kuri, vienkārši ejot garām un ieraugot pārkāpumu, aizrāda un mēģina arī skaidrot, kāpēc tā darīt nevajag. Arī apmeklētāji viens otru pieskata, ko izteikti varēja novērot pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos izskanēja traģiskie gadījumi, kad apmeklētāji pārbaroja dzīvniekus un tie aizgāja bojā.

Iekšējās kārtības noteikumos arī minēts, ka zoodārza teritorijā nedrīkst skaļi uzvesties. Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis atzina, ka pārsvarā apmeklētāji uzvedas pieklājīgi.

Bīstamāks par bērnu kliedzieniem ir grabošu transportlīdzekļu – skrituļslidu, skrituļdēļu, skrejriteņu – radītais troksnis, tāpēc tie zoodārza teritorijā nav atļauti.

Pēkšņais troksnis voljēra tuvumā var izraisīt dzīvniekam baiļu sajūtu, un tas var ieskriet žogā, savainoties vai vēl trakāk. 

Šāds lēmums pieņemts arī drošības apsvērumu dēļ, lai neuzbrauktu citiem apmeklētājiem un nesavainotu sevi, ietriecoties nožogojumā. Ja zoodārza apmeklētājs ieradies ar braucamrīku, to nākas atstāt neapsargātā novietnē pie kasēm. 

“Reizēm mēģina ar suni azotē vai mugursomā iešmaukt pa zoodārzu pastaigāt. Arī šo jautājumu mēs mēģinām risināt, bet tas ir sarežģītāk. Suns tomēr ir jāatstāj mājās,” sacīja Lielkalns.

Ja cilvēkiem ir kādas neskaidrības, par to, ko drīkst darīt vai ņemt līdzi zoodārza teritorijā, ieteicams pirms zoodārza apmeklējuma sazināties ar to darbiniekiem sociālajos tīklos, rakstīt e-pastā vai piezvanīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti