Pretrunīgās klimata pārmaiņas skar ikvienu dzīvo radību

Parīzes 21.ANO Klimata izmaiņu konferencē 195 valstu līderi vienojās par globālās temperatūras ierobežošanu līdz diviem grādiem, salīdzinot ar pirmsindustrializācijas sākumu. Visvairāk apdraudētās ir mazās Klusā okeāna salas, kur ūdens līmeņa celšanās gadījumā bez dzīvesvietas paliktu simtiem tūkstošiem iedzīvotāju. Tikmēr daļa ziemeļvalstu iedzīvotāji neizprot globālo pārmaiņu sekas.

 

 

Pirms vairākiem gadiem zinātnieki vēl strīdējās, kas ir vainojams pie globālās sasilšanas – vai tas ir vienkārši ciklisks dabas process, vai tomēr cilvēku darbības izraisīts rezultāts. Šobrīd dominē viedoklis, ka vainojams tomēr cilvēks, tādēļ arī pasaules valstu līderi spriež, ko tālāk darīt.

No 30.novembra līdz 11.decembrim Parīzē notika 21.ANO Klimata izmaiņu konference. Tajā piedalījās 190 valstu līderi un viņus pavadošās delegācijas.

Visas zaļo organizāciju ieplānotās vērienīgās protesta akcijas saistībā ar nesen notikušajiem terora aktiem bija aizliegtas. Tos, kuri Parīzē mēģināja rīkot un piedalīties nesaskaņotos protestos, skaļi izsakot savus iebildumus par pasaule klimata politiku, savāca policisti, kuri ģērbušies civilā apģērbā.

Par klimata pārmaiņām runāt sāka jau 1992.gadā. 1997.gadā Japānā tika parakstīts Kioto protokols. Ar to rūpnieciski attīstītās valstis apņēmās samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2012.gadam. Šo protokolu neparakstīja lielākie gāzu emisiju ražotāji – ASV un Ķīna.

Pētnieki apgalvo – ja nekas netiks darīts un mēs dzīvosim kā līdz šim, tad līdz 2100.gadam vidējā gaisa temperatūra paaugstināsies par 1,4 līdz 5,8 grādiem, Eiropā pat par 2 līdz 6,3 grādiem. Tās ir ievērojamas izmaiņas.

"Klimata pārmaiņas ir ļoti būtisks jautājums. Ir pagājuši jau gandrīz 25 gadi jeb ceturtā daļa gadsimta, kopš mēs runājam par globālo sasilšanu.

Tagad ir pienācis laiks, kad valstu valdībām ir ne tikai jādiskutē, bet jāpieņem svarīgi lēmumi, kā samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas un nepieļaut pasaules temperatūras paaugstināšanos vairāk par diviem grādiem. 

Tas ir ļoti būtisks jautājums, pretējā gadījumā visa pasaule saskarsies ar pārāk lielām klimata izmaiņām, kas nākotnē var apdraudēt mūsu ekonomikas, sociālo stabilitāti, biosfēru, mūsu zemi un dzīvesveidu," pastāstīja Eiropas Autotransporta pētniecības konsultatīvās padomes līdzpriekšsēdētājs Žans-Lucs di Paolo Galloni.

Siltumnīcefektu izraisošās gāzes pasaulē galvenokārt rodas, iztvaikojot ūdenim un kurinot fosilo kurināmo - akmeņogles, naftu, gāzi. Kā piemērus var minēt elektroenerģijas ražošanu un braukšanu ikdienā ar automašīnu.

Šīs gāzes rodas arī lauksaimniecības dēļ, piemēram, mēslojot laukus un likvidējot mežus, lai tos pārvērstu par lauksaimniecības zemēm.

Klimata pārmaiņas notiek jau šobrīd. Pagājušajā gadsimtā vidējā temperatūra pasaulē ir pieaugusi par 0,6 °C, bet Eiropā — par gandrīz 1 °C.

Pasaules ledāji kūst. Pētījumi rāda, ka pēdējo simts gadu laikā jūru un okeānu ūdens līmenis ir cēlies par 10-25 centimetriem. 2100.gadā šis rādītājs varētu sasniegt 88 centimetrus.

Vairākas salu valstis, tajā skaitā Kiribati, pēc simts gadiem varētu vairs neeksistēt, jo tās atradīsies zem ūdens. Kura valsts būs gatava pieņemt uz savas zemes simt tūkstošus kiribatiešu?

Jau šobrīd daudzas valstis uz saviem pleciem izjūt klimata pārmaiņas.

Latvijas pozīcija Parīzes klimata konferencei tika sagatavota Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā, it kā tas būtu kaut kas slēpjams no sabiedrības acīm.

Jānis Ulme pirms Latvijas delegācijas došanas uz Parīzi tai novēlēja, lai neizdodas nekas no iecerētā. Viņaprāt, Latvija vēlas darīt pārāk maz, lai mazinātu globālo sasilšanu.

"Delegācija ir darījusi to, kas tai ir jādara – tā ir ņēmusi vērā politiķu intereses. Šīs intereses ir diezgan apdraudošas. Latvija ir starp tām valstīm, kurām nacionālajā pozīcijā ir dots uzdevums cīnīties pret ambiciozāku klimata nolīgumu gadījumā, ja Parīzes konference izvērstos tā, valstis būtu gatavas runāt par atbildīgiem risinājumiem. Nav iedomājams Parīzes līgums, kurš patiešām izpildītu prasību nepieļaut klimata pārmaiņas virs diviem grādiem. Pašlaik mēs ejam uz četriem grādiem," vērtē Jānis Ulme.

Lielas cerības uz atbildīgiem lēmumiem Parīzes konferencē nelika arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbiniece Ilze Prūse, kura pastāstīja, kā līdzīga veida sarunas noritējušas jau 20 gadus: "Meksikai nāca virsū lielā vētra, Meksikas pārstāvis raudāja un lūdzās pusēm piekrist, bet saistībā ar šīm lietām ir jāsaka, - jums nepatiks, ko es teikšu, bet sarunās, kas notiek jau vairāk kā 20 gadus, šie argumenti tiek visu laiku pieminēti un sarunu vedēji pie tiem ir pieraduši - viņi ir pieraduši dzirdēt par to, ka iet bojā cilvēki, par to, ka iet bojā augi, ka pazūd zemes, par to, ka mainās pasaule. Tas nav arguments. Galvenais ir nauda visām valstīm šajās sarunās."

Atgriežoties no Parīzes, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis raidījumam "Vides fakti" atzina, ka līdz šim mūsu valsts klimatu pārmaiņu politikā dzīvojusi uz veciem lauriem:

"Salīdzinot ar 1990.gadu, esam samazinājuši emisijas par aptuveni 60%. Tas lielākoties ir pateicoties padomju laika ekonomikas sabrukumam. Mēs šādā veidā nevaram dzīvot, un mums ir jādod reāls pienesums klimata izmaiņu samazināšanai."

Latvija Parīzē pārstāvēja ar Eiropas Savienību vienotu viedokli. Proti, līdz 2030.gadam kopējais dalībvalstu emisiju apjoms jāsamazina par 40%. Zinātnieki uzskata, tas ir par maz, lai apstādinātu klimata pārmaiņu ietekmi.

Tikmēr Vējonis stāsta, pat šāds vienotais Eiropas mērķis nebūs viegli īstenojams: "Tas būs ļoti nopietns izaicinājums Latvijai, pirmkārt, transporta sektoram, kā mēs samazināsim izmešus? Kā mēs to izdarīsim lauksaimniecībā, kas ir nozīmīga tautsaimniecības nozare? Šīs ir ļoti jūtīgas nozares, un mani māc bažas, vai mēs spēsim pieņemt adekvātu pasākumu kompleksu?"

Parīzes konferences gala lēmuma pieņemšana ieilga, tomēr pasaules valstis spēja vienoties par cilvēka darbības izraisītās globālās sasilšanas ierobežošanu un pasākumiem, kas būs jāveic, un to, kā šo plānu vēlāk varētu kontrolēt un pārbaudīt, vai valstis tiešām līguma nosacījumus ievēros.

"Tika publicētas vairākas versijas vienošanās tekstam. Neviena no pusēm nebija īsti apmierināta," stāsta VARAM Valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Valstis vienojās, ka gaisa temperatūras pieaugums nepārsniegs divu grādu robežu, salīdzinot ar pasaules pirmsindustrializācijas perioda. 

"Varētu būt 1,5 grādi, bet jautājums ir, vai rīcības, kas ir paredzētas pašā līgumā, būs pietiekamas, lai 1,5 grādus nodrošinātu. Eiropas Savienības viedoklis ir, ka nē, jo tad ir jāiet uz straujāku emisiju samazinājumu," piebilda VARAM pārstāve Alda Ozola.
 
Viņa atzīst, konference sastāv no divām pasaulēm, blakus sarunu telpām ir izstādes, kurā piedalās daudzi uzņēmumi, kas izstrādājuši tehnoloģijas emisiju samazināšanai, konferenci apmeklē pasaules mēroga slavenības. 

Tikmēr sarunu telpās valdīja daudz drūmāka atmosfēra. Taču visticamāk, lielā daļā mūsu valsts iedzīvotāju globālā sasilšana neizraisa neapmierinātību, jo

aptaujas rāda, ka latviešus klimata pārmaiņas nesatrauc, drīzāk pat iepriecina, jo pie mums būšot patīkamāk dzīvot un ilgāk varēs sauļoties jūras krastā, attīstīsies tūrisms.

"Mēs nedrīkstam uztvert kā joku apstākli, ka globālā sasilšana Ziemeļvalstīm būs kaut kas patīkams. Jūs nemaz nevarat iedomāties, ko līdzi var nest klimata pārmaiņas! Būs izmaiņas biosfērā, dzīvnieku pasaulē. Ja jūs paskatītos, kas jau tagad notiek Barenca jūrā, Ziemeļpolā, tad tur ledus kūst, paaugstinās ūdens līmenis. Ūdenslīmeņa izmaiņas var būt ļoti bīstamas arī Baltijas jūras krastos," uzsver Žans-Lucs di Paolo Galloni.

Klimata pārmaiņas Latvija izjūt jau tagad, piemēram, mežā var sasveicināties ar šakāli, biežāk novērotas spēcīgas vētras un karstuma viļņi. Jo būs siltākas ziemas, jo vairāk sastopamas būs ērces un odi, kā arī lauksaimniecībai kaitīgi kukaiņi.

Parīzes konferencē noslēgtās vienošanās atstās ilgtermiņa ietekmi uz globālo sasilšanu visā pasaulē, Latvija nebūs izņēmums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti