Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Ērces oficiāli atklājušas medību sezonu

Vides fakti

Saruna ar ornitologu Ruslanu Matrozi par aktualitātēm putnu pasaulē

Pieneņziedu laikā

Pienenes jeb cūkpienes. Kur slēpjas to sīkstā dzīvotspēja?

Maijs, jūnijs – laiks, kad Latvijā saulainās dienās uzkrītoši dāsni spilgti dzelteniem ziediem zied pienenes jeb, smalkāk izsakoties, ārstniecības pienenes,  jeb, tautas valodā sakot, cūkpienes. Vietām daudzgadīgajos zālājos, ganībās, pļavās viss – dzeltens. Kur slēpjas to dzīvotspēja?

Visbiežāk pienenes aug cilvēku mājvietu tuvumā. Mazās devās, īslaicīgi šo augu dzeltenums droši vien uzmundrina, fascinē, varbūt priecē katru cilvēku. Bet, ilgāk uzturoties pienenājā, ziedu uzbāzīgais košums dažam varbūt kļūst vienmuļi, nomācoši, pat kaitinoši dzeltens?

Pienene pieder kurvjziežu dzimtai. Kā jau tas piedien šīs dzimtas augam, tās dzeltenie, galā viegli ierobotie mēlziedi sakopoti raksturīgā ziedkopā – kurvītī. Katrs ziedu kurvītis „sēž” pagara, stāva, doba stublāja galā. Ziedi  ir divdzimumu, tātad, kurvītis satur abu dzimumu ziediņus.

Pienenes zālē

Vakaros un arī nelāgos meteoroloģiskos apstākļos pienenes savu ziedu kurvīšus aizver, lai pasargātu. Kur saulainā dienā viss bija vienlaidus dzeltens, tur vakarā no dzeltenuma – vairs ne miņas. Ziedi uz nakti apslēpti. Nākamajā dienā saules stari stimulē kurvīšus atkal atvērties.

Mērķtiecīga

Ikviena pienene par katru cenu tiecas izplaucēt un nobriedināt kādu ziedkopu. Ja cilvēki „pa tīro” noplūc, nogana vai nopļauj zālājā visus tai brīdī dzeltenos kurvīšus, drīz vien parādās jauni. Turklāt, lai gan pieder pavasara puķēm, atsevišķas pienenes dažreiz demonstrē izplaukušas ziedkopas arī rudenī (pat „dziļā” rudenī), jo tām mēdz piemist atkārtota ziedēšana.

Jā, pienene ir sīksts, mērķtiecīgs ziedaugs.

Pienene ir sīksts, daudzgadīgs lakstaugs. No cilvēku viedokļa: vai nu vienkārši zāle, vai nezāle, vai zālīte jeb ārstniecībā un salātos izmantojams augs – kā nu kuram vērtētājam.

Te jāpiebilst, ka pienenes (konkrēti, to saknes) var izmantot arī kafijas aizstājēja gatavošanā. Izejmateriāls – viegli sarūpējams, jo pieneņu vārpstveidīgās mietsaknes ir resnas un garas (daža garumā pat pārsniedz pusmetru).

Pienene

No auga piesaknes aug rozetē izkārtotas lapas, kas ieskauj stublājus. Tās ir slaidas, ar robotām malām.  

Gan lapas, gan visas pārējās pienenes daļas bagātīgi satur baltu piensulu. Piensula satur rūgtvielas.  Ļaudis, kuri izmanto pienenes dziedniecībā un slimību profilaksē, zina: šie augi turklāt satur dažādas minerālvielas, arī A vitamīnu.

Piesaista ne tikai cilvēkus

Dzeltenā pieneņu ziedu krāsa, kas tik uzkrītoši izceļas uz apkārtnes relatīvi necilā fona, piesaista ne tikai cilvēku uzmanību. Faktiski šo ziedu košums nepavisam nav adresēts cilvēkiem, lai cik ļoti mēs egocentriski vēlētos domāt, ka ir. Tomēr nav!

Gan pieneņu, gan citu augu ziedi ir uzkrītoši, jo tiem jāpiesaista kukaiņi.

Nevis tāpēc, lai nokļūtu vāzēs, bet tādēļ, lai pievilinātu insektus, augu ziedi ir koši, smaržīgi un saldu nektāru izdaloši. Ziedi taču ir augu dzimumorgāni! To mums māca jau pamatskolā. Mums māca, ka koši ziedoši augi izdala saldu šķidrumu – nektāru. Meklējot ziedos nektāru ēšanai vai pārstrādāšanai medū, kukaiņi aizskar putekšņlapas, tāpēc putekšņi pielīp viņu ķermenim. Kukaiņiem vienas augu sugas ietvaros lidojot no zieda uz ziedu, notiek to apputeksnēšanās.

Pienene

Nav grūti novērot, ka labos laika apstākļos pienenes savus ziedu kurvīšus īpaši izslej un izpleš, lai tie būtu insektiem iztālēm labi pamanāmi un šķistu neatvairāmi kārdinoši.

Kalpo arī kā slēptuve

Starp citu, mēlziediem bagātais pienenes zieda kurvītis ir ne tikai dāsna ēdnīca kukaiņiem nektāra ēdājiem, ne tikai darba vieta kukaiņiem nektāra vācējiem, bet mazāka izmēra būtnēm tas mēdz kalpot arī par slēptuvi. Tiesa, ziedu kurvītis tikpat labi var būt slēpnis uzbrucējam. Tas var būt un mēdz būt iecienīts slēpnis krabjzirnekļiem, ļoti bieži – parastajiem krabjzirnekļiem.

Tieši pieneņu uzziedēšanas laikā no iepriekšējā rudenī izdētajām oliņām izšķiļas sienāžu kāpuriņi – sīksīki sienāzīši, kuri savas dzīves sākumā iecienījuši apdzīvot dzelteno mēlziedu kopojumus.

Visi, kas kaut kāda iemesla dēļ ziedkopās rosās, veicina apputeksnēšanos.

Kārums zaļžubītēm

Pēc pieneņu apputeksnēšanās no sēklaizmetņiem attīstās sēkliņas – sīkas, vieglas sēkliņas. Varētu šķist: no tādām jau nu gan pat neviens mazputniņš necentīsies paēst! Bet – ja sēkliņu ir daudz? Un sēkliņu ir daudz.

Sēkliņu ik ziedkopā veidojas simtiem. Ir putniņi, kuri prot to novērtēt. Zaļžubītes ir gatavas šo vērtību ne vien plūkt, bet arī par to cita ar citu plūkties. 

Pienene

Katrai pienenes sēkliņai izveidojas lidspārniņš, tāpēc ziedkopas nogatavojoties pārtop pūku kamolos – apaļos, pelēkbaltos pūku kamolos. Vējam izjaucot šos pūku kamolus, lidspārniņi kalpo par izpletņiem – palīdz sēklām aizlidot. Tā notiek pieneņu izplatīšanās.

Retumis pieneņu izplatīšanā top iesaistīti arī cilvēki un dzīvnieki, kuriem pielīp sēklu lidspārniņi, tomēr parasti tās izplata tieši vējš, kas var aiznest sēklas kilometriem tālu, protams, ja ceļā netrāpās šķēršļi …

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt