Vides fakti

Sācies sēšanas un stādīšanas jampadracis. Ko un kā šajā pavasarī audzēt pašu spēkiem...

Vides fakti

Vides fakti

Dabas kalendārs - ķērpji

Pētnieks: Ķērpis nav vienkārši kaut kāds organisms

Ķērpjus - šos aukstumizturīgos, bet lēni augošos, toties ilgi dzīvojošos organismus - cilvēki mēdz jaukt ar kādas sugas sēni un ne vienas vien sugas sūnu. Tie veidoti no sēņu hifām un no aļģu, lielākoties zaļaļģu, šūnām. Tiesa, tajos ir arī citi organismi. Ķērpjiem atšķirībā no augiem nav ne sakņu, ne stumbra, ne zaru, ne lapu. Lapu nevienam ķērpim nav, tomēr ķērpja ķermeni pieņemts dēvēt par laponi.

"Ķērpji ir tādi īpaši organismi, kurus tradicionāli sauc par simbiozes produktiem. Un bieži vien skolās māca, ka ķērpji ir sēnes un aļģes simbiozes produkts, bet patiesībā ķērpji ir diezgan sarežģīta mikro ekosistēma, kas sastāv ne tikai no vienas sēnes un vienas aļģes, bet

ķērpī iekšā ir ļoti daudz dažādu sēņu un var būt vairākas aļģu sugas, dzīvo dažādas baktērijas, kas arī piedalās simbiozes procesā.

Līdz ar to ķērpjus saukt par vienkāršu kaut kādu organismu, tas droši vien nav gluži korekti no zinātniskā viedokļa," pastāstīja Daugavpils Universitātes Biosistemātikas departamenta pētnieks Rolands Moisejevs.

Vērtējot pēc ķērpja lapoņa izskata, ķērpjus iedala vairākās grupās. Galvenās ķērpju grupas ir: lapu ķērpji, krūmu ķērpji, zvīņu ķērpji, krevju ķērpji. Tiesa, tās nav vienīgās grupas. Turklāt, dabā atrodami arī pārejas formas ķērpji. Cik sugu Latvijā ir atrodamas?  

"Līdz šim bija zināmas aptuveni 570 ķērpju sugas. Līdz 2015. gadam. Tad vairāki ārzemju un arī Latvijas kolēģi, kā arī es, (..) konstatējām vēl klāt aptuveni 60 tikai ķērpju sugas, ar ķērpjiem saistītās radniecīgās sugas. Tad kopumā tas skaits ir palielinājies par aptuveni 111 sugām. Līdz ar to sugu skaits varētu būt 650-680, bet es pieļauju, ka provizoriski Latvijā varētu būt atrodamas aptuveni 700-750 sugas," stāstīja Moisejevs.

Ķērpji ieraugāmi teju visur. Atkarībā no sugas ķērpji mājo dažādās vietās: uz zemes, zemsedzē, uz dzīviem un mirušiem kokiem, uz celmiem, uz sūnām, arī uz čiekuriem, tāpat uz koka, ķieģeļu un citu materiālu būvēm, uz metāla, uz laukakmeņiem, dažas sugas - pat ūdeņos. 

"Tāpat kā daudziem citiem organismiem, ķērpjiem ir svarīgi tieši vecie meži, kas ir maz traucēti, kur netiek veikta mežsaimnieciskā darbība," norādīja pētnieks.

Pārsteidzošs gan ir fakts - ja mēs salīdzinātu ķērpju sugu skaitu vecā mežā un jaunaudzē, visvairāk tos varētu atrast tieši jaunaudzē. Raugoties pēc ķērpjiem, nav īpaši jāpiepūlas, lai konstatētu, ka daudzviet uz viena un tā paša substrāta cits citam cieši blakus ērti iekārtojušies vairāku sugu, kā arī vairāku grupu ķērpji. 

Moisejevs pastāstīja, ka lielākā daļa no ķērpjiem ir mikroskopiskas sugas. "Ķērpji ir no tā  saucamās mikropasaules. Līdz ar to, lai pētītu ķērpjus, ir vajadzīga vai nu lupa, vai mikroskops, vai vajag, kā mēs sakām - piešaut acis!" uzsvēra pētnieks.

Ķērpjiem ir liela nozīme ekoloģiskajā sistēmā. Daudzi savvaļas dzīvnieki ķērpjus izmanto barībā. Cilvēki ķērpjus nereti mēdz lietot ārstnieciskiem nolūkiem un dekoratīviem mērķiem. Putniem patīk taisīt ligzdas no ķērpjiem. Pētnieks pastāstīja par hipotēzi, ka ķērpjos ir daudzas vielas, kas atbaida, piemēram, kukaiņus, atbaida daudzus dzīvniekus: "Daudzi dzīvnieki vienkārši nespēj to sagremot, nespēj ēst, tas ir saistīts ar to, ka ķērpjos iekšā ir dažādas vielas. Tas ir jautājums, uz ko vēl vajadzētu atbildēt zinātnei."

Pēc Moisejeva teiktā, cilvēki ķērpjus nav iemācījušies lietot pienācīgi: "Pārsvarā cilvēki ko dara? Izmanto cetrārijas, vāra tēju pret klepu. Tur iekšā ir tā saucamā usnīnskābe. Un ir zināms, ka usnīnskābe palīdz šādos gadījumos, bet, kā es iepriekš esmu pieminējis, ķērpjos ir vismaz 2000 dažādi veidi šīm vielām. Daudzas no tām ir aktīvas, daudzas no tām darbojas kā ultravioletās gaismas biofiltri. Šīs visas īpašības joprojām pētām un cenšamies izmantot." 

Ja gaiss kādā vietā gana tīrs, tur uz koku stumbriem dzīvo dažādi ķērpji tostarp, daudz ir arī neizturīgo krūmu ķērpju, piemēram, usnejas, vairākums ramalīnu sugu. Gaisa piesārņojumam kaut kur palielinoties, pirmie izzūd tieši krūmu ķērpji, tiem seko lapu ķērpji. Jo jūtamāks kaut kur kļūst gaisa piesārņojums, jo mazāk paliek ķērpju sugu. Kāds ir galvenais iemesls? Piesārņojums traucē ķērpju fotosintēzi. Ar relatīvi izteiktu izturību pret piesārņojumu izceļas fisciju sugas un dzeltenais sienas ķērpis. Tomēr ļoti lielā gaisa piesārņojumā ilgi nespēj izdzīvot neviens ķērpis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti