Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Pasaulē biežāk diskutē par atteikšanos no svētku uguņošanas iespējamā vides piesārņojuma dēļ

Latvijā pašvaldību organizētie salūti, sagaidot Jauno gadu, šogad nenotiks epidemioloģisko drošības prasību dēļ, taču pasaulē arvien biežāk runā par atteikšanos no svētku uguņošanas iespējamā vides piesārņojuma dēļ, stāstīja Pasaules dabas fonda Latvijā pārstāve Elīna Pekšēna.  Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Rudīte Vesere norādīja, ka nav iespējams viennozīmīgi pateikt, vai uguņošana nodara kaitējumu.

Skaņas, gaismas un gaisa piesārņojuma dēļ uguņošana pamatīgi ietekmē putnus un mājdzīvniekus. “Piemēram, Ķīnā, neraugoties uz to, ka valsts ir viena no lielākajām pirotehnikas  eksportētājām, vairākās vietās tiek aizliegti svētku salūti, jo pēc tiem vēl vairāk pieaug smogs, kas ir pat ar acīm redzams. Arī Eiropā arvien vairāk diskutē par salūta lietderību,” norādīja Pekšēna.

Tāpat tas kļuvis aktuāli Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, kā arī Čehijā – pērn Prāgas mērs pateica “nē” Jaungada salūtam ar teikumu: “Svinēsim mierīgi, respektējot dzīvniekus un vidi”.

Par svētku uguņošanas ietekmi uz putniem daudz runā arī ornitologi. Piemēram, Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko norādīja, ka ir redzēti kadri no Romas, kur pēc Jaungada uguņošanas pilnas ielas ir ar mājas strazdiem.

“Jaunais gads ir laiks, kad ir vislielākais troksnis –  mēs svinam un tas nabaga putns vai zīdītājs nesaprot, kas notiek, jo skaņa ir no visām pusēm. Tā kā ir nakts, putns zaudē orientēšanos telpā un var ietriekties ēkās, mašīnās – uzvesties nedabiski un kas ir vistrakākais – ziemā putns zaudē enerģiju! Pa dienu putns paēd un tad nakšņo, bet, ja naktī tas sāk turpu šurpu lidināties, tad zaudē enerģiju. Ja nākamajā dienā putns nepaēd, tad viņš, protams, aiziet bojā,” skaidroja Boiko.

Tikmēr Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas vadītājs Jānis Nutovcs uzskata, ka dažas minūtes gadā, kad izmantojam pirotehniskos izstrādājumus, nerada būtisku ietekmi uz vidi.

“Man nav datu, ka kāds putns būtu miris vai devies projām tieši pirotehnikas dēļ, jo putni, kas ir izvēlējušies dzīvot tiešā cilvēku tuvumā, ir pieraduši pie ikdienas trokšņiem. Pirotehnikas troksnis nav lielāks kā motorzāģa troksnis. Par mājdzīvniekiem runājot – suņiem, kaķiem – tās emocijas, ko cilvēki gūst no pirotehnikas nav mazākas kā cilvēks gūst turot mājdzīvniekus. Mēs ikdienā sastopamies ar stresu, ko rada mājdzīvnieki apkārtējiem iedzīvotājiem. Mums kā nekustamo īpašumu īpašniekiem ikdienā nākas saskārties ar tiem dzīvniekiem, kas nāk kārtot savas dabiskās vajadzības mūsu īpašumos un mēs to paciešam. Tāpēc es ieteiktu dzīvnieku īpašniekiem tās dažas minūtes gadā samierināties ar salūtu,” norādīja Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas vadītājs Nutovcs.

Lai arī ar uguņošanas mirkli daudziem saistās svētku izjūtas, sabiedrības domas par to nepieciešamību dalās. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidru vērtējumu uguņošanas nepieciešamībai nesniedz.  “Mēs nevaram tā viennozīmīgi pateikt – tas ir labi vai slikti, jo, ja skatāmies attiecībā uz trokšņiem, tad īsti šādu novērtējumu, pētījumu, kāda varētu būt ietekme uz dzīvo dabu, šobrīd nav.

Ir bijuši tikai pētījumi par putniem pasaulē – vai uguņošana tos ietekmē un secinājums ir ļoti vispārīgs – ka varētu būt, ka ir negatīva ietekme no trokšņu viedokļa,” norādīja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Lielākā daļa no pirotehniskās baterijas masas ir papīrs, bet no kā sastāv pirotehniskais maisījums? Ķīmijas zinātņu doktors, profesors un uguņošanas mākslas meistars Jānis Teterovskis skaidroja, ka puse no pirotehniskā izstrādājuma sprāgstvielas masas veido melnais pulveris –  kālija nitrāta sēra ogles maisījums, ceturtā daļa ir magnijs, alumīnijs, titāns, bet atlikusī masa – kālija perhlorāts, stroncija nitrāts un citi savienojumi. Tiem ir liela loma uguņošanas krāsas nodrošināšanā – stroncija savienojumi dod sarkano krāsu, bārija - zaļo, vara savienojumi veido uguņošanas zilo nokrāsu,  nātrijs dzelteno, savukārt baltās dzirksteles rada magnijs, alumīnijs un titāns. Citus toņus iegūst maisot kopā dažādus savienojumus.

“Ja notiek pilnīga sadegšana, tad alumīnijs sadeg par alumīnija oksīdu, magnijs par magnija oksīdu un titāns par titāna oksīdu. Tie nav nekādi piemaisījumi, tie ir tepat pagrābjami zemē – tās ir māla sastāvdaļas un nekas īpašs tur nav. Kālija nitrāts sadalās, bet kālija nitrāts ir arī mēslojums,” norādīja Teterovskis. Viņš uzsvēra, ka vidi piesārņojošais elements šajā ziņā varētu būt sērs un, iespējams, vara savienojumi. Arī VARAM norādija, ka piesārņojums tiek radīts, tomēr uz visa kopējā gaisa piesārņojuma fona, uguņošana ir ļoti neliela emisiju daļa.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt