Martā ik dienas gaisā redz zosu barus, Kurzemes laukos ganās dzērves un šur tur jau dzirdamas arī strazdu un cīruļu dziesmas. Marts ierasti ir laiks, kad Latvija atgriežas pirmie gājputni, un gadu no gada tas notiek aizvien agrāk. To ietekmē klimata pārmaiņas, skaidroja Briedis: “Redzam, ka Centrāleiropa, Vācija, arī dienvidu Skandināvija, tātad Zviedrijas dienvidi, Dānija, ir tās vietas Eiropā, kur notikušas visstraujākās pārmaiņas, kur pavasaris pēdējo 40 gadu laikā ir mainījies tempā viena diena gadā, tātad principā tur pavasaris iestājās mēnesi agrāk, nekā tas bija 1980. gadu sākumā.”
Latvijā lielākās pārmaiņas redzam Kurzemē, mazākas – Latvijas austrumu daļā.
“Klimata izmaiņas ir ietekmējušas diezgan to, kā ir izmainījusies fenoloģija gan augiem, gan tam, kurā brīdī sākas pavasaris un atlido putni,” Briedis uzsver.
Lielākās pārmaiņas novērojamas tuvās distances migrantiem jeb putniem, kas ziemo salīdzinoši netālu – Rietumeiropā, Dienvideiropā, piemēram, zosīm, dzērvēm, ķīvītēm, mājas strazdiem un lauku cīruļiem.
“Tas nozīmē, ka putns ziemo Francijas dienvidos un, kad tur sākas pavasaris, viņš var sākt lēnām migrēt un sekot tam pavasarim uz Latviju, bet klimata pārmaiņu kontekstā šīs migrācijas notiek daudz agrāk,” skaidroja ornitologs.
Savukārt tie putni, kas neko nezina par klimata pārmainām un turpina atgriezties ierastajā režīmā, ar laiku iekavē dabā pastāvošas norises un tas atstāj iespaidu uz to populāciju, atzina Briedis: “Ir otra putnu grupa, kas ir tā saucamie tālās distances migranti, tās ir sugas, kas ziemo Āfrikā, uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, un viņiem iespēja zināt, kad Eiropā vai Latvijā sākas pavasaris, ir salīdzinoši neliela.”
Ir zināms, ka tālās distances migranti nespēj pielāgoties klimata pārmaiņām tik labi, kā spēj sugas, kas ziemo Eiropā. Lielākajā daļā gadījumu tālās distances migrantiem šis migrācijas laika sākums pavasarī ir ģenētiski ieprogrammēts- pienākot konkrētam brīdim gadā, putns zina, ka jāsāk migrācija.
“Ja redzam, ka Eiropā pavasaris sākas, teiksim, nedēļu, divas agrāk, šiem putniem jābūt ģenētiskām pārmaiņām viņu programmās, kad ir jāsāk migrācija, līdz ar to šīs pārmaiņas notiek daudz lēnāk,” Briedis skaidroja.
Putni, kas ziemo tālāk attiecīgi savās ligzdošanas vietās Latvijā ierodas nedaudz vēlāk, nekā viņi to būtu darījuši agrāk, salīdzinoši pret to, kad sākas pavasaris, un veidojas ķēdes reakcija.
“Putns nokavē ierašanās laiku, uzsāk ligzdošanu nedaudz vēlāk nekā būtu optimāli un tajā brīdī, kad ir vislielākie barības daudzumi nepieciešami, kad ligzdā aug mazuļi, lielais pīķis, kad ir visvairāk kukaiņu dabā, ir jau nokavēts,” norādīja ornitologs.
Tas, savukārt nozīmē, ka putnu mazuļi uzaug sliktākos apstākļos, un ne visiem pietiek barības, kas atsaucas uz ligzdošanas sekmību un nākotnē var ietekmēt konkrētu putnu sugu populāciju.
