“Es kā braucu, tā pārbaudu, arī ieeju mājās, paprasu, ar ko baro. Man arī parāda, ja ir. Ja nav, es arī prasu, kāpēc nav. Bieži varbūt pat arī suni uzdāvina, brālis uzdāvinājis, nevar parūpēties. Nu, tad ir jārisina. Bieži gadījumi bijuši, ka nemaz to sunīti nevēlas, bet viņiem viņš ir,” saka policists.
Šoreiz saimnieks stāsta, ka suni baro ar miltiem un eļļu un pēdējoreiz barojis aizvakar. Suns dzīvo pie ķēdes. Pirms došanās pie dzīvnieka saimnieks gan brīdina uzmanīties – suns ir nikns. Taču pienākot suns neizrāda agresiju un steidz ēst policista atnesto barību.
Saimnieku izvaicā par to, kāpēc suns ir vajadzīgs, bet atbildes nav. Nav arī suņubūdas. Bet arī patversmē nesteidz atdot.
Nākamajā sētā skats ir vēl baisāks. LTV raidījumu un policistu sagaida divi kaulaini kaķi. Saimniekus nekur neredz – mājā nevienu cilvēku neatrod.
“Valsts policijas darbinieki drīkst ieiet arī privātīpašumā, ja mēs redzam, ka tur ir kāds pārkāpums arī pret dzīvnieku labturības noteikumu neievērošanu. Es konstatēju vai man ir informācija. Arī tā ir, ka cilvēki saka citreiz, ka sunītis nav barots. Uz šī pamata es varu arī privātīpašumā iet un pārbaudīt šo suni, noteikumu ievērošanu,” stāsta Korics.
Šajās mājās kaķu bļodas tukšas nav, bet par barības kvalitāti diskusijas ir lielas.
Nākamajā sēdē ir nesterilizēta kucīte, kuru aplencis nezināms suns no nezināmas sētas. Tagad arī tas atrodas turpat pie ķēdes. Saimniece nezina, ko darīs, ja uzradīsies kucēni. Viņa arī stāsta, ka saimniecībā suns parasti staigājot brīvi un šoreiz piesiets tikai tāpēc, ka baidoties no pērkona.
Saimniece skaidro, kāpēc suns vajadzīgs, jo jāsargā māja. Vēlāk atklājas, ka suni gribēja meita, bet pati nav šeit katru dienu un par suni tā īsti nerūpējas. Meitai ir 14 gadi, tātad likumīgi saimniece nevar būt, jo nav pilngadīga.
Iznāk arī saimnieks, kurš stāsta, ka suni regulāri baro, dodot kaulus, kartupeļus, grūbas. Diemžēl redzams, ka suņi ir badā, un bļodā ūdens nav.
Taču Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) norāda, ka šajos gadījumos nav pietiekoša pamata saimnieku sodīšanai. Policijas darbinieks var rīkoties, tikai pamatojoties uz cilvēku sūdzībām. Nav iesnieguma – nav protokola. Nav protokola – nav soda.
“Cilvēki vienkārši diezgan vienaldzīgi, nenāk pretī. Redz, ka tas sunītis ir pie ķēdes. Viņi nepadomā, vai suns ir pabarots, nepievērš uzmanību, vai ir ūdens. Cilvēki neiedziļinās. Mans mērķis jau nav cilvēku sodīt, bet, lai viņš saprot pats, kāpēc viņš tā rīkojas un ka tas nav pareizi,” saka policijas inspektors.
Laukos par čipiem un dzīvnieka pasi vispār reti kāds dzirdējis. Dzīvniekiem trūkst arī dzeramā ūdens, barības, vakcinācijas un fizisko aktivitāšu, kas pie ķēdes nav iespējamas. Sods par labturības pārkāpumiem – no 7 līdz 350 eiro ar vai bez dzīvnieka konfiskācijas, bet par cietsirdīgu izturēšanos draud cietumsods līdz trim gadiem.
Gulbenes policistam Ārim arī pašam mājās ir suņi, turklāt – trīs. Tie ir čivavas – Frodo, Nana un Čipsis.
