Dienas ziņas

Limbažu novadā samazina bibliotēku darbalaiku

Dienas ziņas

Ludzas novadā sakārtos adreses

Diskutē par ātraudzīgo koku audzēšanu

Mežu atjaunošanā arvien lielāku uzsvaru liek uz ātraudzes kokiem

Ik gadu Latvijā izzāģē ap 12 miljoniem kubikmetru koku. Tas esot mazāk nekā dabiskais pieaugums, tāpēc mežsaimniecības nozare uzskatāma par ilgtspējīgu. Tomēr nākotne piederot ātraudzīgajiem kokiem. Par to audzēšanu un pāreju uz agromežsaimniecību Salaspilī diskutēja zinātnieki, lauksaimnieki un mežsaimnieki.

Ātraudzīgos kārklus šķeldošanai dažviet sāka audzēt jau pirms gadiem pieciem, tomēr ātraudzīgo koku vēsture esot daudz senāka. Tie zināmi jau kopš 20.gadsimta 70. gadiem, un to pielietojums esot daudz plašāks. “Tie, par kuriem mēs tagad runājam kā jaunām sugām, tie  pamatā ir kaut kādi papeļu, apšu un arī lapegļu hibrīdi. Viņu priekšrocība ir tā, ka mēs pirmajos 10-15 gados varam iegūt lielu krājas pieaugumu, un faktiski jau 20 gados mēs varam zāģēt nost galvenajā cirtē,” saka Latvijas Valsts mežu institūta “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.

Latvijā ik gadu aizaudzē ap 60 000 hektāru zemes, un apmēram tikpat daudz arī atmežo.

Tomēr drīz vien mežu ieaudzēšana varētu arī nespēt kompensēt atmežošanu, tāpēc pāreja uz ātraudzīgiem kokiem, kas dod gan ekoloģiskus, gan ekonomiskus ieguvumus, esot svarīga.

Dodot pietiekami daudz vietas, par ātraudzīgiem varot kļūt arī bērzi un citi koki.  “Mēs tuvojamies tam brīdim, kad tie, kurus jūs saucat par dabas aizstāvjiem, un mēs, mežsaimnieki, būsim spiesti apsēsties pie viena galda un uzzīmēt mūsu nākotnes ainu, kādu mēs gribam sabalansētu ekonomikas un dabas aizsardzības pusi,” norāda SIA “Bergvik Skog” direktors mežsaimniecības jautājumos Kārlis Blūms.

Arī lauksaimnieki sapratuši, ka laikā, kad Latvijā ir ap 300 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas īsti nav derīga tradicionālajai apsaimniekošanai, jādomā par agromežsaimniecību.

Agromežsaimniecība, kur var kombinēt, piemēram, koku un daudzgadīgo zālaugu stādījumus, vispiemērotākā esot zemēs ar palielinātu mitruma daudzumu. “Tas, ka mēs šobrīd to nepieņemam un esam novilkuši striktas robežas starp mežu un lauksaimniecību, un tad mēs vēl saprotam augļudārzus, ir tikai laika jautājums. Visa Eiropa tomēr iet uz šādu kombināciju,” norādīja biedrības “Zemnieku saeima” lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska.

Pirmie agromežsaimniecības izmēģinājuma stādījumi Latvijā veikti Skrīveros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt