ĪSUMĀ:
- Spānijas kailgliemeži strauji izplatās un apdraud dabiskos biotopus.
- Kailgliemežu izplatību veicina stādu, augsnes, šķeldas u. tml. pārvadāšana.
- Efektīva ierobežošanas metode - regulāra teritorijas pļaušana un zāles novākšana.
- Eksperte: Pašlaik cīņa ir neefektīva, pietrūkst valsts mēroga koordinācijas.
Spānijas kailgliemežu suga apdraud dabiskos biotopus, laukaugus, kā arī mājdzīvnieku veselību, un tā ir 100 invazīvāko sugu sarakstā Eiropā. Latvijā suga konstatēta vien 20.gadsimta beigās, bet pēdējos desmit gados krietni izplatījusies atsevišķos reģionos.
Lauku konsultāciju centra eksperte, malakoloģe jeb gliemežu pētniece Iveta Jakubāne stāstīja, ka pagaidām mēs netiekam galā ar to problēmu.
“2009. gadā mums bija viena atradne, tad patlaban ir zināmas 57 sugas atradnes 46 vietās, un arvien ienāk jauni ziņojumi par jaunām sugas atradnēm. Lielākoties Spānijas kailgliemezis izplatīts Latvijas centrālajā daļā, Kurzemē. Sugas izplatību veicina cilvēki ar stādu pārvadāšanu, ar kompostu, ar augsni, ar transportu pārvadājot šķeldu vai baļķus,” stāstīja Jakubāne.
Spānijas kailgliemezim raksturīgas masveida populācijas, un lielākoties invāzija notiek caur mazdārziņiem. Sugas izplatībai nelabvēlīgs ir sauss un silts laiks, tāpēc šogad Spānijas gliemežu ir vairāk.
“Šīs sugas dzīves ilgums ir viens gads, bet viens gliemezis aiz sevis sezonā var atstāt līdz 500 olu. Pārsvarā dārzos tie bojā dārzeņus, augļus, kabačveidīgos, un novērots, ka labprāt barojas arī ar rapsi,” stāstīja Jakubāne.
Ļoti efektīva ierobežošanas metode ir regulāra teritorijas pļaušana un zāles novākšana, jo šim kailgliemezim patīk dzīvot zem nenovāktas zāles.
Dabas aizsardzības pārvalde pērn sāka sugas monitoringu, taču pārvaldes speciāliste Santa Rutkovska secināja, ka valstī pietrūkst ambīciju invazīvā kailgliemeža apkarošanā, jo cīņa patlaban ir neefektīva.
Spānijas kailgliemezis var būt nopietns drauds ne vien mazdārziņu īpašniekiem, bet izpostīt nozīmīgas dabas ainavas, kā arī ieņemt atsevišķas lauksaimniecības platības.
“Organizēta un virzīta cīņa ar Spānijas kailgliemezi nenotiek vispār, jo normatīvais regulējums mums nav sakārtots. Nav skaidrs, kas par ko atbild,” norādīja Rutkovska.
“Tāpat Spānijas kailgliemezis arvien nav noteikts kā oficiāla invazīvā suga Latvijā, mums šajā sarakstā ir tikai Sosnovska latvānis. Kamēr nav sakārtotas šīs lietas, mēs varam tikai iedzīvotājus aicināt ziņot par atradnēm un cīnīties pašu spēkiem. Taču šeit noteikti jāiesaistās arī pašvaldībai un institūcijām, bet vispirms jāsakārto normatīvais regulējums,” rezumēja Rutkovska.
Normatīvu regulējumi palīdzētu stiprināt ievesto stādu tirgotāju kontroli, kā arī pieprasīt atbildību invazīvās sugas apkarošanā atradnes teritorijās.
Patlaban pašvaldības aicina aktīvāk informēt iedzīvotājus par šīs sugas invāzijas sekām un apkarošanu. Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa stāstīja, ka vietvaras Savienības līmenī problēmu nav aktualizējušas, bet ir ziņas, ka īpaši aktuāli tas patlaban esot Jelgavas novadam.
“Es piekrītu, ka viens nav karotājs un invazīvās sugas cīņas koordinācijai jābūt valsts līmenī, jo tās atradnes nevar iznīcināt tikai viens iedzīvotājs sava īpašuma teritorijā vai pašvaldība savā teritorijā. Tas, kā šie kailgliemeži te nonāk, ar stādiem no citām valstīm, vai ar kūdru, mulču vai augsni, to jau nevar ierobežot viens iedzīvotājs ar pašvaldību, tai jābūt valsts līmeņa politikai – kā ievedam tos stādus un tirgojam, kā apkarojam jau ievesto un tāpat Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošana gar ceļu joslām,” atzina Bērziņa.
Iedzīvotājus aicina ziņot par jauniem gadījumiem, rakstot dabasdati.lv, kā arī paziņojot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciālistiem vai Dabas aizsardzības pārvaldei.
