Griesti un liānu koki no dzīvnieku telpām pāriet cilvēku telpā. Cilvēki domā, ka viņi atnāk uz zoodārzu pavērot dzīvniekus, bet īstenībā dzīvnieki domā, ka speciāli aicina cilvēkus, saka Pupiņš. Viņš uzsver, ka grīda līdzena nav speciāli, jo vajag, lai cilvēks arī zoodārzā ir kā dabā, patausta ar kāju, var iet vai nevar.
"Viss ir domāts tā, lai cilvēks jūtas tā kā dzīvnieks. Lai nebūtu robeža, kas ir starp cilvēku un dzīvnieku. Lai mēs justos vienoti šai vidē," paskaidro zoodārza direktors.
Surikātiem kā sociāliem dzīvniekiem, kamēr pārējie barojas, ir viens sargs, kurš visu laiku pieskata, lai neatnāktu kāds lauva. Tagad lauva te neatnāks, bet viņiem tomēr ir kaut kādas aizdomas, jo ir izveidota pat pārāk dabiska vide, saka Pupiņš.
Zoodārzā zvēriņi ir pat jāmeklē, jo koncepcija paredz, ka aptuveni 20% dzīvnieku vajadzētu vispār neatrast.
Un tā patiešām ir – dažus neizdodas pamanīt un vēl kādus var atrast tikai pēc ilgas meklēšanas. Vēl citus var ieraudzīt uzreiz un pat paņemt rokās. Piemēram, jūras krupi, kas pasaulē ir invazīvs. Austrālijā tā ir ļoti invazīva suga. Tur mēģina jūras krupi apkarot, bet neveiksmīgi.
Gluži kā dabā, arī zoodārzā ir jābūt ļoti vērīgam. Tikai tā var ieraudzīt, piemēram, skudru koloniju, kas maršē pa liānu, teju gar pašu degungalu.
Sastopama ir viena no zoodārza vecajām pērtiķienēm Barbara. Viņa gan arvien normālā fiziskā formā, un direktors sagaida, ka pērtiķiene vēl ilgi būs kaimiņš un draugs. Lai arī dzīvnieki tāpat kā cilvēki noveco.
Uz zoodārzu dodamies, lai redzētu dzīvniekus, kas pie mums dabā nav sastopami. Tomēr zoodārzs cenšas saglabāt arī retus Latvijas dzīvniekus. Latgales zoodārza zoologi pēta un saglabā, piemēram, purva bruņurupuci, sarkanvēdera ugunskrupi un plato airvaboli.
Zoodārzā šobrīd notiek pārbūves darbi, lai vēl vairāk uzlabotu dzīvnieku dabisko vidi.
"Aptuveni pēc nedēļas šeit arī lejā sēdēs čum un mudž dzīvnieku," sola un rāda Pupiņš. "Tās ir lielās vardes, pārējās dzīvos šajos terārijos. Te tecēs upīte, gar to sapuvušo koku. Te augšā ir krokodilu ezers, kurā dzīvo krokodili un čum un mudž visādu bruņurupuču, zivtiņu, visēdājas pirajas."
Nākotnes plāni zoodārzam ir diezgan grandiozi. Plānots teritoriju paplašināt, un ir izstrādāti zīmēti maketi, kāds zoodārzs varētu kļūt tuvāko gadu laikā. Tur dzīvniekiem būs vēl dabiskākas vides apstākļi un plašākas telpas, bet apmeklētājiem – vēl ērtākas apskates iespējas.
Ir ēka, kas izskatās kā liels kalns, apaudzēts ar reāliem un mākslīgiem kokiem, ar upīti, kas tek un kur cilvēki var ienākt iekšā, zem saknēm, lielajās alās, kur jau sāksies īstie džungļi. Pupiņš lepojas, ka pasaulē nav nekā līdzīga.
