Kāpu vilkzirneklis ir diezgan mazs izmērā – tas nesasniedz pat divus centimetrus, un kājas ir proporcionālās ķermenim. Taču zirneklis ir iespaidīgs, salīdzinot ar citiem Latvijā mītošajiem zirnekļiem. Mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem.
“Galvai un krūtīm krāsa ir tumši brūna, bet vēders gaiši brūns un pa vidu tam ir brūna līnija, kurai abās pusēs ir tumšākas krāsas punkti, bet mātītēm parādās rozā krāsas piesitiens. Šī pelēcīgi brūnganā krāsa ir tāpēc, lai labāk saplūstu ar apkārtējo vidi, jo zirneklis dzīvo smilšainās un akmeņainās vietās,” skaidroja Cera. Maskēšanās zirnekļiem palīdz izvairīties no potenciālajiem plēsējiem, un arī cilvēkiem to ir grūtāk ieraudzīt.
Kāpu vilkzirneklis ir sastopams kāpās, kur veģetācija ir skraja, nav biezi saaugusi – tur zirneklim ir viegli pārvietoties pa smilšu virsmu, meklējot sev barību. Kādā vietā tas izveido alu, kur patverties dienas karstajā laikā.
“Latvijas apstākļos šī suga ir konstatēta priekškāpās un embrionālajās kāpās, un viens atradums ir apmēram 2 kilometrus no jūras Irbes upes krastā, kas apstiprina to, ka zirneklis dzīvo arī upju un ezeru krastos,” stāstīja zirnekļu pētniece.
Latvijā šis ir vienīgais aizsargājamais zirneklis, kuru apdraud piekrastes izmīdīšana, pārveidošana un jebkādas darbības, kas samazina viņiem piemēroto biotopu.
Sarkanās grāmatas varoņi
Dabas pētnieki šobrīd aktualizē Latvijā aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu. Projekta “Life for species” laikā tuvākajos gados taps arī jauns Sarkanās grāmatas izdevums, kas būs pieejams arī virtuālajā vidē. Sarkanās grāmatas saturs nav atjaunots jau vairāk nekā 20 gadus. Patlaban sarakstos ir retas, kritiski apdraudētas un arī atsevišķas Latvijā jau izzudušas sugas. Tādēļ Latvijas Radio iepazīstina ar dažādiem Sarkanās grāmatas varoņiem – zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, augiem un citu sugu grupu pārstāvjiem.
“Ja piekrastē uztaisa pludmali kā vienkārši smilšainu laukumu bez jebkādas veģetācijas, tad tur tas zirneklis nedzīvos. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzviet Eiropā viņš ir pazudis no piekrastes,” skaidroja zirnekļu pētniece.
Ir grūti runāt par kāpu vilkzirnekļa atradnēm, jo nav skaidrs, cik daudz tas ir sastopams Latvijā, atzina Cera: “Iepriekšējā Sarkanajā grāmatā bija piecas atradnes, bet tagad ir 15 atradnes – tas ir tāpēc, ka mēs vairāk sekojam līdzi un meklējam šo zirnekli.”
Sarkanajā grāmatā līdz šim kāpu vilkzirneklis bija iekļauts otrajā kategorijā – sarūkošās sugas, kuru indivīdu skaits samazinās gadu gaitā dabisku cēloņu vai cilvēku darbības dēļ. Taču jāņem vērā, ka tobrīd izmantoja vēsturiskos datus par šo sugu un līdz 90. gadiem Latvijas jūras piekraste zinātniekiem nebija brīvi pieejama visā garumā.
“Tas ir iemesls, kāpēc dati var būt nepilnīgi. Šobrīd kāpu vilkzirnekli varētu likt Sarkanajā grāmatā pie jūtīgajām sugām, bet nākotnē ir jāveic vairāk pētījumu par šo sugu,” atzina zirnekļu pētniece Inese Cera.
