“Latvijā katru gadu parādās kāds video vai stāsts, kā cilvēki ir sastapuši stirnu uz rapša lauka ar neadekvātu uzvedību. Varbūt šie dzīvnieki staigājuši apkārt apdulluši ap to lauku, uz ceļa nākuši – ar tik dīvainu uzvedību, ka nevar saprast, vai viņš kaut ko saprot vai nesaprot. Šeit komentārs ir viennozīmīgs, ka tā stirna ir saēdusies rapsi, negausīgi saēdusies šajā gadījumā,” skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.
Ziemā stirnām ir grūti izdzīvot, jo īpaši, ja ir prāva sniega sega. Tāpēc lauki, kuros redzami zaļi laksti, šķiet pievilcīgs pusdienu galds.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis apstiprina, ka stirnām un citiem briežu dzimtas dzīvniekiem rapsis nav nekas labs.
“Dzīvniekiem viņš garšo, un es varētu salīdzināt ar to, ka ziemas rapsis dzīvniekiem ir kā bērniem šokolādes konfektes. Ēd, kamēr bļoda ir tukša vai kamēr paliek slikti.
Šī intensīvā, ļoti spēcīgā barība “noštopē” kuņģa darbību, apstādina gremošanu un faktiski dzīvniekam notiek intoksikācija, viņš saindējas, un tās sekas var būt dažādas,” pastāstīja Baumanis.
“Stirna ir klasisks atgremotājs. Viņa no sākuma apēd, visu ieliek kuņģītī, pēc tam viņai vajag mierīgi atgulties, to visu atrīt, pārgremot vēlreiz un vēlreiz norīt. Bet tā kā tā zaļā masa nestrādā kuņģī, kā fizioloģiski tam kuņģim būtu jāstrādā, viņa nevar atrīt, līdz ar to viņai apstājas gremošanas trakts. Un tā kā tā ir zaļā masa, tad tur sākas dažādi rūgšanas procesi,” stāstīja Inta Lange.
Dabas aizsardzības pārvaldes priekšnieks Andrejs Svilāns skaidroja, ka dzīvnieku dīvainajai uzvedībai pie vainas ir cisteīna sulfoksīds – “pietiekoši sarežģīta, organiska viela, kas atgremotāju dzīvniekos, viņu gremošanas sistēmās, spureklī pārveidojas par dimetildisulfīdu, proti – indīgu savienojumu, kas izraisa sarkano asinsķermenīšu noārdīšanos.”
Hemoglobīns un sarkanie asinsķermenīši mūsu organismā rūpējas par skābekli. Ja to ir par 50 procentiem mazāk, pirmās cieš smadzenes. Stirna izskatās kā piedzērusies tāpēc, ka toksīni iedarbojas kā inde uz smadzeņu garozu.
“Šis dzīvnieks paliek pusakls un nespējīgs dzīvot tālāk,” piebilda Līgatnes dabas taku vadītāja.
Kā šādā situācijā dzīvniekam palīdzēt?
Dzīvnieku aizsardzības likumā ir teikts – ja dzīvnieks ir bezpalīdzīgā stāvoklī un nesaņem palīdzību, to var uzskatīt par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Tomēr Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Maira Riekstiņa brīdina: “Cilvēkam, kurš šādu dzīvnieku ir atradis, pirmkārt ir jāpadomā par savu aizsardzību, jo nevar izslēgt, ka šis savvaļas dzīvnieks nepārnēsā kādu infekcijas slimību, un jāņem vērā tas, ka šis dzīvnieks šādā stāvoklī var apdraudēt to cilvēku, kurš vēlas viņam palīdzēt. Līdz ar to pirmais uzdevums būtu sazināties ar kompetentām iestādēm, kuras arī zinās, kas ar šo dzīvnieku būtu darāms.”
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis paskaidroja, ka šādos gadījumos nevajag zvanīt medniekiem, jo šobrīd stirnas medīt nedrīkst.
Ja dzīvniekam ir acīmredzamas veselības problēmas, medniekiem nav nekādu tiesību šo dzīvnieku likvidēt. Šādu lēmumu var pieņemt tikai Pārtikas un veterinārais dienests.
Speciālisti iesaka vērsties Valsts meža dienestā vai ziņot policijai.
