Ja pļavas nenogana vai nepļauj, tās pamazām aizaug. “Ja pļavā paliek arvien mazāk augu, tas nozīmē, ka mazāk iespēju tajā baroties ir kukaiņiem, apputeksnētājiem. Ja trūkst kukaiņu, nav barības arī putniem un izzūd ļoti svarīga barības ķēde. Tad zālājā sāk dominēt niedres, suņuburkšķi, vīgriezes un citas ekspansīvās sugas, kas neļauj augt klasiskajiem pļavu augiem,” stāstīja Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE” zālāju eksperte Baiba Strazdiņa.
Šobrīd bioloģiski vērtīgās pļavas veido vien 0,7% no Latvijas teritorijas un tie ir tikai 47 tūkstoši hektāri. Salīdzinājumam: pagājušā gadsimta sākumā šādas pļavas klāja 30% mūsu zemes. “Salīdzinājums būtu ar tādu parastu, ilggadīgu zālāju, kur padomju laikos varbūt ir bijusi atmata, kaut kas sēts, stādīts, kultivēts un, tad kādu gadu vieta ir bijusi pamesta, tajā vienkārši ir augusi zāle, kur vienā kvadrātmetrā sugu skaits nepārsniegtu 10 vai 12 sugas. Savukārt tādā īstā, senā zālājā, kas ir labā stāvoklī, vienā kvadrātmetrā var būt 50–60 sugas. Ar to dabiskais zālājs ir unikāls – nelielā platībā tur var koncentrēties ļoti liela daudzveidība,” norādīja Strazdiņa.
Lai saprastu, kurā pļavā ar steigu ir nepieciešama daudzveidības saglabāšana, biotopu eksperti rūpīgi novērtē pļavas stāvokli, skaita tur esošās augu sugas un analizē, cik lielā mērā noganīšanas metode ir palīdzējusi padarīt pļavu bioloģiski vērtīgāku.
Latvijā ir 10 pļavas, kas ik gadu tiek noganītas ar mobilā ganāmpulka palīdzību. Šobrīd ganāmpulkā, kas tiek pārvietots no vienas pļavas uz citu, ir 120 govis.
“Tā ir skotu šķirne, kas veidojusies Skotijas augstkalnu apstākļos. Pie vēja un lietus govis ir pieradušas. Viņām ir biezi kažoki, kas pasargā no aukstuma un mitruma, tāpēc viņām daudz grūtāk panesams ir nevis auksts laiks, bet gan vasaras karstums,” norādīja Strazdiņa.
Mobilais ganāmpulks ir sadalīts 10 nelielās vienībās, kur katrs govju bars nogana vidēji trīs četras pļavas sezonā. Kad vienā pļavā viss apēsts, govis tiek vestas uz nākamo.
“Protams, pārvešana vienmēr ir nedaudz trauksmaina gan mums pašiem, gan arī gotiņām. Bet man liekas, ka viņas zina, ka pārvešanas laikā nevis dodas savā pēdējā braucienā, kā tas notiek citās saimniecībās, bet gan brauc uz labāku pļavu, kur viņām atkal būs jaunas ganības,” sacīja mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis.
Viņš norādīja, ka pļavu un arī ganāmpulku izmēri katrā vietā ir atšķirīgi. Vidēji govis vienā pļavā uzturas apmēram mēnesi. Kad darbu sezona govīm ir beigusies, tās atpūšas Līgatnē. Taču ganību sezona šai šķirnei ir tiešām gara – govis ganībās ir līdz pat pirmajam sniegam, nereti pat novembrim.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
Vides fakti
