Ilgstošo lietavu dēļ mazdārziņus pārņem kartupeļu un tomātu lakstu puve

Ilgstošās lietavas un diezgan zemā gaisa temperatūra lielas rūpes sagādā mazdārziņu īpašniekiem. Mitrā un vēsā laika dēļ šogad plaši attīstās kartupeļu un tomātu lakstu puve un dažādas citas sēnīšu slimības.

Citus gadus kartupeļu lakstu puve bija sastopama tikai atsevišķos reģionos, šogad tā konstatēta visā valsts teritorijā.

Valsts augu aizsardzības dienestā stāsta – vainojami mitrie laika apstākļi.

"Laukos, īpaši mazdārziņos, kur netiek lakstu puve ierobežota, lakstu praktiski vairs nav," stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētas augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.

"Ja atstāj inficētos lakstus uz lauka, tad ar lietu slimības sporas tiek ieskalotas augsnē, tas nonāk arī uz bumbuļiem un šādus inficētus bumbuļus, ievietojot glabāšanai, viņi sāk vienkārši vairāk pūt," norāda Lestlande.

Lielās saimniecībās parasti problēmu nav, jo pie pirmajām lakstu puves pazīmēm zemnieki stādus apstrādā ar fungicīdiem. Mazdārziņa īpašnieks Igors rāda - viņa kartupeļos lakstu puve nav novērota, taču kaimiņu dārzā ir pavisam cita aina. Par to, ka raža šogad sliktāka, viņš nepārdzīvo. "Nekad nav ideālu laika apstākļu - šogad sākumā bija karsts un sauss, tagad ir pārāk daudz lietus. Vajag vienkārši strādāt," stāsta mazdārziņa īpašnieks Igors.

Ja lakstu puve ir konstatēta, tad kartupeļus nākamajā gadā uz tā paša lauka nevajag stādīt.

Slimības sporas saglabājas arī uz kartupeļu bumbuļiem, tāpēc divreiz jāpadomā, vai ir vērts tos izmantot kā sēklas materiālu. Lakstu puve šogad skārusi arī tomātus.

"Zaļi tomāti paliek ar brūniem pleķiem, un tikai pēc tam šīs pazīmes izpaužas uz lapām. Siltumnīcā, ja šī slimība ir ienākusi, tā var saglabāties gadu no gada, jo sporas siltumnīcas var saglabāties koka konstrukcijā un arī augsnē," norāda Lestlande.

Nacionālā botāniskās dārza direktors Andrejs Svilāns stāsta, šogad jau no pavasara telefons ir karsts, jo cilvēki lūdz padomu, ko darīt mitrā laika dēļ. "Šogad ir tāds gads – sēņu slimības kaifo, viņas jūtas ļoti labi. Es pirmo reizi redzēju bumbieres, kur koks pa gabalu izskatās oranžs. Tepat mēs redzam pīlādzi, redz kur mēs redzam rūsu pilnā plaukumā," skaidro Svilāns.

Lielai daļai koku rūsa ir kaut kas līdzīgs cilvēka iesnām – tā nav mirstamā vaina. Tiesa, ja tās atkārtojas gadu no gada – novājinātais koks vai krūms var aiziet bojā. Vienīgais līdzeklis pret šādām kaitēm ir ķimikālijas, bet tad jārēķinās, ka miglot var tikai agrā pavasarī, citādāk ķīmiskās vielas nonāks uz augļiem, un tādus ēst nevajadzētu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti