Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Atkal atlikta Barona ielas nodošana ekspluatācijā

Panorāma

Panorāma

Iegruvusi Latvijas garākā ala

Iegruvusī Dauģēnu lielā ala – tik unikāla, ka savulaik tās atrašanās vieta pat slēpta

Arī pēc iebrukšanas Dauģēnu lielā ala Mazsalacas apkaimē joprojām ir Latvijas garākā dabīgā ala. Tā ir tik unikāla, ka savulaik pētnieki pat slēpa tās atrašanās vietu, lai tūristi un ziņkārīgie to nepostītu. Lai parādītu alu, LTV filmēšanas grupa ar vides sargu atļauju devās to filmēt. Tomēr iedzīvotājiem uz iebrukušo alu nevajadzētu doties.

Pieredzējušais ģeologs Dainis Ozols novelk virvi lejup pa Dauģēnu klinti, lai būtu kur pieturēties un varētu tik lejā, vēlāk – augšā. Klints ir stāva. Sūnas un saknes apledojušas. Slīd. Apakšā Salacas upe. Nav droši, bet cita ceļa, kā tikt līdz alai, nav.

Ieraugot alu, aizraujas elpa. Tā pārsteidz ar krāsu.

“Ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā vieni no krāšņākajiem vidējā devona smilšakmens atsegumiem, ar ko mēs tiešām varam lepoties.

Smilšakmeņi ir ļoti irdeni. Virs griestiem auga koki. Un tad šogad smagums no augšas tā kā izspieda to čaumalu un izlauza septiņu metru platu robu, un visi tie koki ieslīdēja iekšā alas vidū. Tagad lielā zāle ir kļuvusi par lielu nišu,” stāsta Ozols.

Sagruvusī ieejas zāle bija plašākā pazemes telpa: 7 – 8 metri augstumā un platumā. Pārējais alu labirints ar ejām un mazākām telpām slēpjas pazemē. Uz turieni ved šauras ejas. Tik zemas, ka būtu jālien spectērpā uz vēdera pa strauta gultni.

Dabiski veidotais alu labirints bija 346 metrus garš. “Nav nekādas pazīmes, ka tur dziļumā varētu būt kādi nobrukumi varējuši notikt. Tā kā šī ieejas zāle vairs nav uzskatāma par alu, tad ala būs saīsinājusies par kādiem 10 metriem, varbūt 15 metriem,” stāsta ģeologs.

Lielā Dauģēnu ala ir īsts Latvijas dabas dārgums. Tā ir veidojusies iezī, kas ir 390 miljonu gadu sens. Piemēram, slavenā Gūtmaņa ala ir veidojusies iezī, kas ir jaunāks par apmēram 40 miljoniem gadu.

“Tā ir viena desmitā daļa no planētas vecuma – tik seni ir šie smilšu slāņi,” stāsta ģeologs.

Lielo Dauģēnu alu pirmo reizi izpētīja un uzmērīja 80.gadu beigās dabas pētnieks Guntis Eniņš ar komandu. No zinātniskā viedokļa alas Latvijā ir maz pētītas. Alas ir aizsargājami dabas pieminekļi. To sienas nedrīkst skrāpēt un bojāt. Dauģēnu ala ir  viena no nozīmīgākajām sikspārņu ziemošanas vietām.

Latvijā ir apmēram 200 alas. Vairums tāpat kā Dauģēnu ala nav apmeklētājiem pieejamas, jo tur atrasties ir bīstami. “Kāpjot uz alu var paslīdēt un krītot ļoti sasisties. Vai vēl kaut kas trakāks varbūt. Smilšakmens ir ļoti trausls, un jebkurā brīdī tas var sabrukt. Diemžēl šādi gadījumi ir neprognozējami. Neviens nevar pateikt, kurā brīdī tas var notikt. Un, ja tas notiks, tad cilvēku var neatrast,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Gintārs Rubenis.

Dabas aizsardzības pārvaldē atgādina – pat uz drošām alām nekad nedrīkst doties vienatnē. Jābūt vairākiem cilvēkiem, lai nepieciešamības gadījumā var palīdzēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt