Ežezerā ir 33 salas, un daba te ir aizsargājama – gan salas, gan dzīvās radības, arī pats ezers ar daudzajām salām. Ezera dziļums ir mainīgs, vietām tas sasniedz pat 28 metrus.
Ezerā mīt unikāli ūdensaugi, tādi kā mieturaļģes, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Regīna Indriķe. Ezerā ir laba dzīves vieta vairākām putnu sugām - jūras un zivju ērgļiem, kormorāniem un arī gulbjiem, kā arī zivju un baltajiem gārņiem. Te ir barošanās vieta arī melnajai dzilnai, baltmugurdzenim un citiem putniem. Uz lielās salas ir pļavas, tās tiek pļautas, lai neaizaugtu un saglabātu savu vērtību un dabiskumu.
Pēdējos gados zvejas situācija Ežezerā uzlabojusies, un malu zvejnieku pārkāpumi tiek atklāti samērā reti. Tomēr, lai atbrīvotu ezeru no pamestiem zvejas tīkliem un informētu sabiedrību par malu zvejniecības ietekmi uz zivju resursiem, jau otro gadu tur norisinājusies akcija “Spoku tīkli”.
Jau vairākus gadu desmitus zvejas rīku izgatavošanā izmanto dabā ļoti lēni sadalošos sintētiskos materiālus. Vairums no zvejas rīkiem tiek norauti, pazaudēti vai atstāti ezeros. Tei turpina gūstīt zivis un citus ezera iemītniekus, pakļaujot tos neizbēgamai nežēlīgai bojāejai. Termins „Spoku tīkli” („Ghost Fishing”) apzīmē ūdenstilpnēs pazaudētos un atstātos zvejas rīkus, kas turpina nekontrolēti zvejot ūdens iemītniekus.
