"Kopumā mums ezerā pa šiem gadiem lielākais skaits bijis 20 dziedoši tēviņi, ņemot uz 200 hektāriem. Tas īstenībā nav ne daudz, ne maz.
Tas rāda to, ka šiem dumpjiem [skaitā] būtu iespēja palielināties," skaidro Papes dabas parka fonda vadītājs Ints Mednis.
Niedrēs mītošais, grūti pamanāmais lielais dumpis ir kā indikators, kas norāda, ka vides apstākļi piemēroti arī citiem ezera iemītniekiem. Galvenais nosacījums, lai ūdenstilpi neveido monolītas niedrāju audzes, bet gan nelielas to saliņas.
Mednis stāsta, ka, jo vairāk ir niedrāju mozaīkas ar atklātu ūdeni - kanāliem, jo labāka ir ūdens apmaiņa un barošanās bāze putniem, arī to ligzdošanas vietas.
Tā kā Papes ezers strauji aizaug, ko galvenokārt veicina intensīvās lauksaimniecības radītais piesārņojums, pirms trim gadiem Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta ietvaros iegādāts jaudīgs un universāli aprīkots niedru pļāvējs. Ar tā palīdzību veikta zemūdens un virsūdens pļauja, izveidojot niedrāju salas un ieplakas aptuveni 500 hektāru platībā ezera ziemeļu daļā.
"Rakām kanālus, kas savieno izolētus dīķus niedrājā, kas pārpurvojas un aizaug. Lai būtu barības bāze gan dumpim, gan citiem ūdensputniem, rakām kanālus gandrīz 5 kilometru garumā," ilustrē Mednis.
Divi tūkstoši hektāru lielajā Papes ezerā niedru pļaušana un biotopu atjaunošana vasarā turpināsies. Tiklīdz nokritīsies ūdens līmenis, ezerā pēc kosmētiskā remonta tiks uzstādīta peldošā monitoringa stacija, lai sekotu līdz meteoroloģiskajiem mērījumiem un ūdens kvalitātei.
Mednis stāsta, ka ezera aizaugšanu veicina pūstošās niedres, dūņas. Ezera kopēju uzdevums tādējādi ir veicināt ūdens apmaiņu starp dažādām ezera daļām, to bagātinot ar skābekli, līdz ar to ūdens kvalitāte būtu labāka.
Lielais dumpis ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā, un Eiropas Savienības līdzfinansētais projekts putniem labvēlīgas vides veidošanā ildzis jau trīs gadus
Paredzēts, ka darbi ezerā turpināsies, kā arī no krūmiem un niedru audzēm plānots atbrīvot arī ezera malu.
