Kā skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece Gunta Kalvāne, sezonalitātes pētījumi ne dabas ģeogrāfijā sākās līdz ar industriālo revolūciju, kad parādījās tāds agrāk nebijis termins kā pārprodukcija. Tad cilvēki sāka pētīt un pierakstīt, kad kas tiek saražots par daudz un kā šos labumus iztērēt. Šobrīd sezonāli pētījumi ir svarīgi ekonomikā, jo, piemēram, tūrismā tie palīdz saprast, cik daudz cilvēku vairāk ceļo vasarās un kā to nākotnē varētu ietekmēt klimata pārmaiņas. Šādos pētījumos tiek meklēti risinājumi, lai tā dēvētajā nesezonā tūristu iecienītās vietās nesvilpotu vējš un nebūtu jāslēdz visas viesnīcas.
Taču sezonalitāte sevi piesaka arī citos cilvēka dzīves notikumos.
Izrādās, ka arī bērnu dzimšanai ir savas "karstās" sezonas. Pārskatot datus par to, kad pasaulē nākuši bērni pēdējo 20 gadu laikā, Dzemdību namā secināts, ka visvairāk dzimuši jūlijā un augustā. Un tā nav tikai šīs iestādes īpatnība. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā kopumā vasarās dzimst vairāk bērnu. Turklāt, kā stāsta ginekoloģe, dzemdību speciāliste un Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Santa Markova, tā nav tikai Latvijai raksturīga statistika. "Gan Zviedrijas pieredze, gan Amerikas dati liecina, ka arī tur šī sezonalitātes korelācija saglabājas un ka visvairāk bērnu ir no maija līdz septembra beigām, oktobra sākumam. Šie pētījumi bija vairāk par atkārtotām dzemdībām. Cilvēkiem, kam nav problēmu ar reproduktīvo funkciju, ir iespējas to regulēt un ieplānot bērniņa dzimšanu pēc iespējas vēlamākā laikā," norādīja Markova.
Jautāta, kāpēc daudzas ģimenes uzskata vasaru par labāko laiku bērna laišanai pasaulē, ginekoloģe pieļauj, ka vecāki tādā veidā cer, ka mazulim būs vieglāk adaptēties patstāvīgai dzīvei siltajā periodā: "Daudzas māmiņas uztraucas, kā būs vīrusu periodā ar tik mazu bērniņu. Pašām mammām saslimstība ar vīrusu slimībām nenoliedzami ir lielāka ziemas periodā nekā vasarā. Tāpat arī, iespējams, par priekšrocību tiek uzskatīta iespēja pavadīt atvaļinājumu laukos, mierīgā vidē, vairāk pie dabas".
Arī LU pētniece Kalvāne uzsvēra, ka dzimstības sezonalitāte pēdējo 200 gadu laikā ir krasi mainījusies. Agrāk bijām vairāk rurāla, lauksaimnieciska sabiedrība, kurā dzimšanas ritms bija pilnīgi pretējs mūsdienu urbānajai sabiedrībai un pilsētnieku videi. Pirms dažiem simtiem gadu Latvijas teritorijā dzimstība augstāka bija tieši ziemas mēnešos, kad visi lauku darbi bija apdarīti un bija iespēja siltumā rūpēties par jaundzimušo.
Interesanti, vai piedzimšanas mēnesis atstāj ietekmi uz paša bērna tālāko dzīvi?
Pētījumu šajā jomā nav daudz, taču interesanta statistika ir iegūta šahā – jauno šahistu vidū labākos rezultātus gūst tie, kas dzimuši gada sākumā – janvārī un februārī. Gada sākums arī Zviedrijā nu kļūst par laiku, kad pasaulē nāk visvairāk jaundzimušo. "Ja kādreiz Zviedrijā visvairāk bija tā sauktie Ziemassvētku bērniņi, kas dzima septembrī, tad šobrīd vairāk dzimst gada sākumā. Jo, kad bērniņš sāk iet skolā un sasniedz 6 vai 7 gadu vecumu, tad ir ļoti liela starpība starp viņa akadēmisko un fizisko sagatavotību, ja viņš ir dzimis janvārī vai gada beigās," norāda Kalvāne.
Diemžēl arī mirstības līmenis ziemas sezonā ir visaugstākais. Tas arī ir kardināli mainījies salīdzinājumā ar, piemēram, viduslaiku sabiedrību, kad visvairāk cilvēku mūžībā devās vasarā. Tas tiek skaidrots ar infekcijām, kas karstā laikā strauji attīstās, un dažādām saslimšanām saistībā ar vēdera vīrusiem un pārtikas saindēšanos. Arī Latvijā šobrīd tendences liecina, ka visvairāk cilvēku mirst ziemā.
Vēl sezonālas izmaiņas raksturīgas cilvēku paradumos – dati par Amerikas Savienotajām valstīm liecina, ka laikā no Pateicības dienas novembra beigās līdz Ziemassvētkiem viens ASV iedzīvotājs pieņemas svarā no 3 līdz 4,5 kilogramiem, tikmēr Japānā veikti pētījumi liek domāt, ka ziemas mēnešos mēs ilgāk guļam – vidēji par stundu vai pat pusotru.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
