“Pavasarī, pirmo reizi ieraugot varavīksni, jāpaceļ akmens un trīsreiz jāapgriež ap galvu. Pēc tam jānoliek agrākā vietā, tad nesāpēs galva.” Tā par varavīksni teikts latviešu tautas ticējumos.
Tie arī stāsta, ka varavīksne ir tāda raiba govs, kas mēdzot sūkt ūdeni: “Uz varavīksni nedrīkst ar pirkstu rādīt, jo tad tas nopūst.” Vai tā nevar darīt, ieraugot arī balto varavīksni, tas nav teikts. Tāpat nav zināms, vai baltā varavīksne ir novērota Latvijā.
Taču zināms, ka baltā varavīksne rodas miglā. “Baltās varavīksnes oriģinālais nosaukums ir “fog bow” jeb miglas varavīksne. Tā ir varavīksne, kas rodas miglā un miglas dēļ. Un pēc skata loks ir kā parastai varavīksnei, tikai tas ir bez krāsas, tā ir balta. To sauc par varavīksni, jo tās veidošanās process ir līdzīgs kā parastai varavīksnei,” skaidro Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters.
Mums jau ierastā varavīksne veidojas, gaismai lūstot un atspīdot lietus pilienos. Tādējādi gaisma sadalās vairākās krāsās, kas rada jau zināmo septiņkrāsu varavīksni.
Taču baltā varavīksne rodas miglā — gaismai lūstot, krāsas saplūst kopā un veido vienotu baltu krāsu.
“Šajā gadījumā noteicošā ir migla, jo miglā ūdens pilieniņi, kas ir iekšā, ir ļoti, ļoti maziņi. Parasto varavīksni veido lietus pilieni, kuri ir lielāki; līdz ar to gaisma lūstot sadalās krāsās. Bet baltajā varavīksnē, kas veidojas miglā, šie pilieniņi ir ļoti, ļoti maziņi, līdz ar to gaisma, tā katra krāsa, lūstot veido šo loku. Tāpēc tie loki pārklājoties veido balto varavīksni. Šī varavīksne tieši miglā veidojas,” stāsta fizikas skolotājs.
Tā ir reta dabas parādība un, lai tā rastos, jābūt gan miglai, gan spēcīgai saules gaismai. Varavīksne būtu jāmeklē, stāvot ar muguru pret sauli un ar skatu uz miglas vāliem.
“Parasti gaišā dienas laikā, kad ir spēcīga saule, nav miglas. Līdz ar to tajā gadījumā, kad ir migla, mums nav tik daudz gaismas, lai balto varavīksni varētu ieraudzīt. Tie apstākļi sagrozās tādā veidā, ka ir tomēr pietiekoši daudz gaismas, lai miglā varavīksni varētu ieraudzītu. Tādi apstākļi nav bieži, tāpēc tā parādība ir ļoti, ļoti reta,” norāda Valdis Zuters.
Visbiežāk miglas jeb baltā varavīksne novērojama kalnainos apvidos, kur ir pietiekoši daudz gaismas un mitruma, lai parādība rastos. Taču Valdis neizslēdz iespēju, ka apstākļu sakritības dēļ arī Latvijā varētu kādreiz šādu parādību novērot.
