Austrālijā vairāki tūkstoši cilvēku katru nakti dodas uz Filipa salu, kas atrodas 140 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Melburnas, lai vērotu interesantu dabas fenomenu – nakts aizsegā no okeāna izpeld simtiem pingvīnu, kuri atgriežas savās alās.
Tagad varas iestādes nākušas klajā ar ambiciozu mērķi uzlabot apstākļus šajā vietā gan pašiem nelidojošajiem putniem, gan arī tūristiem, kas šeit ierodas, lai viņus vērotu.
Kā uzsver šī dabas parka sargātāji – pašlaik tiek meklēts labākais risinājums, lai sabalansētu tūrismu ar dzīvnieku netraucēšanu.
Nauda, kas tiek iegūta no tūrisma, tiek novirzīta centieniem palīdzēt pingvīnu populācijai, turklāt Austrālijas valdība dabas parka attīstīšanai tagad solījusi vēl gandrīz 60 miljonus Austrālijas dolāru.
Vieta, kas paredzēta tūristiem, tiks atvirzīta, lai sniegtu vairāk vietas pingvīniem, un jaunais finansējums arī palīdzēs veikt jaunus pingvīnu kolonijas novērojumus, lai pārliecinātos, ka putni ir veseli un viņu vajadzības ir nodrošinātas. Lai gan sākotnēji dabas parka uzturētāji pauda bažas par tūristu ietekmi uz pingvīniem, to skaits pēdējos gados ir stabili pieaudzis, pierādot, ka, izturoties pietiekami uzmanīgi pret dzīvniekiem un reizē sniedzot informāciju cilvēkiem par problēmām, kas saistītas ar viņu migrāciju, situācija var uzlaboties:
"Mēs faktiski šeit radām pingvīnu interešu aizstāvjus, jo cilvēki var apskatīt viņus dabiskajā vidē un uzzināt par apdraudējumiem," norāda Filipa salas dabas parka direktors Metjū Džeksons.
Pingvīnus pašlaik apdraud klimata pārmaiņas, un ir konstatēts, ka vietām pingvīnu populācija samazinājusies līdz pat 80 procentiem temperatūras celšanās dēļ. Antarktikā, kur dzīvo slavenie imperatorpingvīni, pēdējās desmitgadēs ledus kušanas sezona pagarinājusies pat par trim nedēļām. Siltākas temperatūras šie pingvīniem nozīmē mazāk pārtikas, jo pingvīnu ēsto vēžveidīgo krilu olas pārāk siltā ūdenī aiziet bojā.
