Valsts meža dienesta (VMD) pārstāve Vineta Vilcāne stāstīja, kā mobilā aplikācija "Mednis" lietojama. Dodamies uz aplikāciju veikalu, instalējam "Medni, kas ir pilnīgi bez maksas ikvienam". Kad aplikācija lejupielādēta mobilajā telefonā, ir nepieciešams reģistrēties. Medniekiem iespējams identificēt sevi, savienojot aplikāciju ar savu profilu "Meža valsts reģistrā". Pārējiem lietotājiem šo papildus darbību nav jāveic. Lai iesniegtu ziņojumu mobilajā lietotnē, ir jāseko norādījumiem un jāizvēlas nepieciešamās sadaļas.
"Ja mērķis ir paziņot par notriektu vai beigtu dzīvnieku, izvēlamies sadaļu – novērojumi. Un šeit ir svarīgi, lai būtu iespējota atrašanās vieta jeb lokācija, ja tas nav, tad sistēma nespēj nolasīt datus un saprast, kurā vietā jūs atrodaties."
Aplikācija automātiski nosaka atrašanās vietu, tāpēc ziņot nepieciešams no konkrētās vietas, kur nodarīts postījums vai ir pamanīts novērojums par dzīvnieka klātbūtni, pievienojot arī fotogrāfiju.
VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis stāsta, kāda informācija ir noderīga dienestam:
"Konstatētajiem bojājumiem, kas ir meža audzēm vai lauksaimniecības kultūrām. Tas palīdzētu noteikt nomedījamo apjoma noteikšanu limitētajiem dzīvniekiem un problēmvietas, kur dzīvnieki vairāk koncentrējas. Attiecībā par novērojumiem, tad novērojumi par dzīvnieka klātbūtni kā tādu, ka konkrētā vietā konkrētās sugas īpatņi ir fiksēti, tas ir vairāk uz izplatību, lai vairāk mēs papildus datus iegūtu. Un bojāgājušie, tas arī ir kā klātbūtnes norādījums, un notriektie dzīvnieki, kas arī mums ir būtisks ne tikai par populāciju, bet par vietām, kur biežāk tiek uz autoceļiem notriekti, lai šo informāciju varētu izmantot plānojot ceļa drošības pasākumus."
Taču šī informācija nebūt nebūs vienīgā situācijas apzināšanai, uzsvēra Lūsis.
"Šie novērojumi, gan arī sistēmiskie ievāktie novērojumi un nomedītie dzīvnieki, saliekot šo visu kopā, mēs redzam to kopējo ainu. Nebalstīsimies tikai uz šiem datiem, mums ir arī citi dati, kas var šos datus apliecināt vai teikt, ka viņi nav korekti."
Jo aktīvāk tiks izmantota mobilā lietotne, jo precīzāk varēs apjaust kopējo situāciju, lemjot turpmāk par pieļaujamo nomedīšanas apjomu. Šāda iespēja iesniegt datus ir nepieciešama, apliecināja arī biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.
"Solis 21. gadsmitā, jo līdzīga sistēma, piemēram, darbojas arī Somijā, kur mednieki, meža īpašnieki un lauksaimnieki to izmanto, un tā labi darbojas un tiek atzīta par ļoti efektīvu.
Piemēram, līdz šim Kurzemē, Zemgalē lielākus postījumus lauksaimniecības zemē veica brieži, Latgales reģionā un Vidzemē tās bija meža cūkas, tagad mēs redzam, ka Latgalē aizvien vairāk parādās arī briežu postījumi," sacīja Trons.
Latvijā ir apmēram 22 000 aktīvu mednieku, 70 000 lauksaimnieku un 135 000 privāto meža īpašnieku, kas var palīdzēt iegūt datus par meža dzīvnieku populāciju.
