Tām skudrām, kuras cilvēki ierauga visbiežāk, nav spārnu. Tomēr sistemātiski skudras ir rados lidojošiem insektiem: bitēm, kamenēm, lapsenēm. Viņas pieder plēvspārņu kārtas dzēlējplēvspārņu jeb iežmauglapseņu apakškārtai. Tāpat kā bites, kamenes un lapsenes, skudras ir tā saucamie sabiedriskie kukaiņi, kas parasti dzīvo daudzi vienkop organizētās, strukturētās kopienās. Katra šāda sabiedrība funkcionē (dzīvo un darbojas) kā viens vienots organisms.
Skudras – visai izplatīts čakluma simbols.
Droši vien tāpēc, ka šie kukaiņi ir vieni no populārākajiem dzīvnieku pasaules būvniekiem – savu mājokļu darinātājiem. Bet nebūt ne visām skudru sugām tīk nodarboties ar pilna mēra būvniecību – daļa iztiek ar šādām tādām pagaidu mītnēm, kas top vairāk vai mazāk pielāgotas viņu vajadzībām.
Savukārt vairākums no tām skudru sugām, kuras mājokļus cītīgi ierīko, tomēr dzīvo itin nemanāmi, cilvēku acīm samērā apslēpti: daļa izveido kolonijas zem sūnām, koku mizas vai akmeņiem, ķieģeļiem, šīfera loksnēm, dēļiem, malkas klučiem, baļķiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem, citas rada un iekārto apmetnes dziļi pazemē, vēl citas izrok tuneļus un šahtas ciņos, zemes uzbērumos, ne viena vien suga izvēlas ligzdu darināšanai sausus kokus, trupējošus vai jau satrupējušus stumbeņus, celmus un kritalas.
Tomēr, visticamāk, ka, izdzirdot vārdus "skudru pūznis", Latvijā dzīvojošie cilvēki pirmkārt pamatoti iedomājas uzkrītošas lielas, brūnpelēkas, kupolveidīgas –, no skujām, skuju gabaliņiem, zāles stiebriņiem, sēkliņām, salmiņiem, koku mizas plēksnītēm un zariņiem darinātas kaudzes, kas ļoti bieži ieraugāmas mūsu mežos saulainās vietās. Šos krāvumus veido dažu ārēji ļoti līdzīgu un ļoti līdzīgi dzīvojošu sugu kukaiņi (tie pārstāv ģinti, ko latviski dēvē par mežskudrām). Mūsu platuma grādos visur dominē rūsganās mežskudras un kailmuguras mežskudras.
Kā top un aug mežskudru pūžņi? Simtiem, pēc tam tūkstošiem, vēlāk simtiem tūkstoši kukaiņu meklē un velk uz celtniecības vietu būvmateriālu.
Pavirši raugoties uz ņudzošo pūzni un tā tuvāko apkārtni, pirmajā brīdī var šķist, ka kukaiņu darbošanās ir haotiska, juceklīga, ka katra skudra, nepievēršot ne mazāko uzmanību citām, pat viņām uzgrūzdamās, aizņemta savā darbā, rīkojas patstāvīgi, vienatnē.
Vērīgāk ieskatoties, redzams: daļa skudru, straumē plūstot, mērķtiecīgi steidzas uz pūzni, kurp stiepj dažādus celtniecības izejmateriālus, ko atstāj pūžņa pakājē vai – biežāk – nogādā pašā kupola virsotnē un tur nomet. Citas savukārt tos pārvieto un mērķtiecīgi novieto, vēl citas daļu no atnestā velk iekšā ejās. Bet citas – gluži otrādi – velk kaut ko ārā no pūžņa dzīlēm promnešanai.
It kā juceklīgās tekalēšanas un drūzmēšanās rezultātā pamazām vien pilnveidojas, aug augumā, plešas platumā kukaiņu mājokļa kupols.
Piramīdveidīgā celtne patiesībā ir tikai pūžņa viena puse – virsējā, redzamā daļa. Zem šī lielā virszemes kupola zemē paslēpta tikpat liela, mūsu acīm neredzamā daļa. Un arī tur kūsāt kūsā dzīvība.
Prāvākā pūznī var mājot simtiem tūkstoši skudru. Savā pūznī un tā tuvumā siltajā sezonā dienā šie kukaiņi rosās, pūznī viņi nakšņo, pūznī viņi pārlaiž nelabvēlīgus meteoroloģiskos apstākļus.
Pūžņa kupols uztver saules staru siltumu un diezgan ilgi saglabā to ligzdas apsildīšanai, tāpēc aukstā laikā temperatūra skudru mājokļa iekšienē ir augstāka nekā āra gaisa temperatūra.
Kad beidzas siltā sezona, skudras savā pūznī pārziemo. Pat ziemā viņas pūžņa dziļumā saglabā zināmu aktivitāti.
Labvēlīgā vietā skudru pūznis var pastāvēt gadu desmitiem.
Klasiskā skudru saimē ietilpst bezspārnaina ciltsmāte un ļoti daudzas mātei ārēji līdzīgas, bet augumā mazākas sieviešu kārtas neauglīgas skudras – darba skudras jeb "strādnieces". Skudru attīstība norit ar pilnīgo pārvēršanos, tātad siltajā sezonā saimē ietilpst arī kāpuri, tajā ir arī kūniņas un oliņas. Turklāt zināmu laiku ligzdā (gan iekšienē, gan ārpusē) reizi ik gadu uzturas spārnota jaunā dzimumpaaudze – auglīgas mātītes un auglīgi tēviņi.
Aplūkojot no ārpuses pūzni un vērojot tā apkārtni, parasti redzami tikai bezspārnu īpatņi – darba skudras. Tieši darba skudras veic visus nepieciešamos āra darbus – mājokļa būvi, aizsardzību un, protams, barības sagādi. Viņas ir relatīvi ļoti spēcīgi dzīvnieki. Tāpēc skudras ir ne vien visai izplatīts čakluma, bet arī stipruma jeb spēka simbols. Skudras nudien ir stiprinieces! Jebkas šķiet uzveicams. Jo īpaši, ja vairāki kukaiņi mērķtiecīgi apvieno spēkus. Un tā tas ļoti bieži notiek. Dažkārt liela nozīme ir arī iemaņām.
Taču ne vienmēr spēks + skaits + plus iemaņas garantē izdošanos, gādājot ēdienu.
Viss ēdamais, kas top sameklēts vai pievarēts, protams, tiek transportēts uz pūzni: skudras stiepj dažādus dzīvus, pusdzīvus, beigtus kustoņus vai kustoņu fragmentus, lai nodotu kopienas māsām ciltsmātes un kāpuru barošanai.
Skudru kāpuri ir gaļēdāji, bet pieaugušās darba skudras pārtiek galvenokārt no dažāda veida šķidra salduma (visbiežāk tas ir nektārs), dzīvnieki viņām kalpo vien kā papildbarība. Dažkārt ne vienas vien sugas skudras, ēdmaņu meklējot, veic visai prāvus attālumus, īpaši, ja tiek lūkots pēc kāda ļoti kārdinoša ēdiena, teiksim, laputu un lapu blusiņu izdalītajiem saldumiem, tautā dēvētiem par medus rasu. Skudras savdabīgi "slauc" (ar saviem taustekļiem kairina) un pat sargā šos medus rasas radītājus no apēst gribētājiem, teiksim, mārītēm.
Darba skudras veic visus nepieciešamos darbus arī tā pūžņa iekšpusē – aprūpē ciltsmāti, aprūpē jauno paaudzi, gādā par tīrību.
Strādnieču funkcijas sadalās un mainās: vecākās dodas barības meklējumos, nedaudz mazāk pieredzējušās gādā būvmateriālus un veido pūzni, uztur tajā vienmērīgu temperatūru, izvāc atkritumus un sadala starp saimes locekļiem vecāko māsu sarūpēto ēdienu, bet visjaunākās aprūpē ciltsmāti, kā arī kāpurus un kūniņas, ko cilvēki parasti uzskata par oliņām. Jaunākās darba skudras aprūpē arī jaunās mātītes un tēviņus pēc to izkūņošanās.
Pie pūžņa ieeju caurumiņiem, starp citām neizceļoties, ārpusē dežūrē skudras sargi, kuras, manot apdraudējumu, dod signālu pārējām darba skudrām – izdala trauksmes feromonu. Kad jāaizstāv saime no ienaidniekiem, skudras celtnieces uz laiku pārtop par kareivjiem. Ja nepieciešams, viņām piebiedrojas arī citas darba skudras. Galvenie ieroči gan aizsardzībai, gan uzbrukumam, ir, pirmkārt, spēcīgie, relatīvi lielie, līkie, asie augšžokļi, aizsardzībai jeb pretinieka atvairīšanai var tikt izmantots arī indes dziedzeru izdalīts (izšļākts) kodīgs šķidrums, kas satur skudrskābi.
Reizi siltajā sezonā, kā jau minēts, no kūniņām izšķiļas un zināmu periodu katrā skudru saimē uzturas spārnotas, auglīgas jaunās mātītes un spārnoti, auglīgi jaunie tēviņi (no mātītēm viņi atšķiras ar garāku vēderiņu). Kad pienāk pārošanās laiks, spārnotās skudras uz neatgriešanos izlido no pūžņa. Dzimumpaaudze izlido lielā skaitā vienkop. Cilvēki par to mēdz teikt: skudras spieto.
Pēc pārošanās tēviņi drīz vien neglābjami mirst. Mātīšu uzdevums tikai sākas. Apaugļotās mātītes tūlīt pēc pārošanās veic ne īpaši tālus lidojumu, nolūko topošajai saimei piemērotu dzīvesvietu, pēc tam aplauž sev visus četrus nu jau nevajadzīgos, spārnus un drīz vien kādā vietā izrok (vai sameklē gatavu) nelielu aliņu ar diviem trim paplašinājumiem, ielien tajā, tad no iekšpuses aizdara ieeju un dziļākajā paplašinājumā izdēj nedaudzas oliņas, tādējādi kļūstot par ciltsmātēm – liek pamatus saliedētām kukaiņu kopienām. Sākotnējo dējumu kāpurus ciltsmātes ēdina ar savu siekalu dziedzeru izdalījumiem, ēdienu viņiem nemeklē. Pašas pārtiek no ķermenī esošajām rezervēm un notiesā daļu izdēto oliņu.
Pirmo dējumu vāji barotie kāpuri aug un attīstās samērā lēni, no kūniņām izlobās relatīvi nelielas darba skudras. Jaunveidojamo saimju pirmās "strādnieces" izrok ejas uz virszemi un sāk rosīties. Līdzko viņu skaits kādā pūznī pieaudzis jau tiktāl, ka ir iespējams veikt visus nepieciešamos "saimnieciskos" darbus, ciltsmāte sāk saņemt daudzveidīgu barību no ārpasaules. Par viņas vienīgo pienākumu nu līdz pat nāvei kļūst negausīga ēšana un čakla dēšana. Turpmāk pūznī top izlolotas pienācīga lieluma, pilnvērtīgas darba skudras: mednieces, gādnieces, strādnieces, cīnītājas, aprūpētājas, aukles.
Vēl par kukaiņiem
Rakstu sēriju līdzfinansē:
